• Ko nozīmē burts U jauniešu izlašu apzīmējumos U–16, U–18, U–20 u. tml.?

Burts U apzīmē jauniešu komandu vecumposmu (no angļu vārda under ‘zem’). Tas nozīmē, ka attiecīgajā izlasē drīkst piedalīties tikai tie jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgajā apzīmējumā norādīto vecumu, piem., 16, 17, 18 utt. gadus (Bankavs, A. Vienburta vārdnīca. Rīga : Avots, 113.lpp.).

Sporta praksē gan nereti vecumgrupu ierobežojumus saista ar noteiktu dzimšanas gadu, nevis reālo vecumu kādu sacensību norises brīdī, tāpēc samērā bieži vērojama neatbilsme starp jauniešu komandas nosaukumā saistījumā ar burtu U norādīto vecumu un šīs komandas spēlētāju patieso vecumu.

• Vai ir kāda atšķirība starp vārdiem ilggadējs un ilggadīgs?

Ilggadējs – 1. ‘tāds, kas pastāv, darbojas, noris gadiem ilgi, vairākus, daudzus gadus, arī tāds, kas izveidojies, uzkrājies daudzgadu gaitā’, piem., ilggadējs darbinieks, ilggadēji meklējumi, ilggadēji pētījumi, ilggadēja pieredze.

Ilggadīgs – ‘tāds (augs), kas aug vairākus gadus; daudzgadīgs’, piem., ilggadīgie zālāji, ilggadīgie augi. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 389. lpp.)

• Kā ir pareizi: šī gada vai šā gada?

Vīriešu dzimtes norādāmajam vietniekvārdam šis ģenitīvā ir paralēlfomas šā un šī (Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga: Avots 2002, 125. lpp.). Uz paralēlformām norāda arī Latviešu pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca (Rīga: Avots 1995, 780. lpp.), Latviešu literārās valodas morfoloģija (Rīga: Zinātne 2003, 82. lpp.) u.c. avoti. Nevienā no tiem nav norāžu, ka kāda no šīm formām būtu vēlamāka vai ieteicamāka, tāpēc izvēle atkarīga no katra valodas lietotāja ieraduma, lingvistiskās gaumes un stila izjūtas.

• Vai pirmām kārtām un pirmkārt ir sinonīmi?

Pirmām (arī vispirmām) kārtām, arī pirmā (arī vispirmā) kārtā – ‘vispirms; arī galvenokārt’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga: Zinātne, 1980, 181. lpp.)

Pirmkārt – iespraudums, ko ‘lieto, apzīmējot pirmo elementu uzskaitījumā’ (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 856. lpp.).

Kā redzams no vārdu nozīmju skaidrojuma, minētās leksēmas nav sinonīmi.

• Kā saukt spāņu ātrās uzkodas: načo vai načos?

Spāņu ātrās uzkodas načo (no spāņu nachos) ir mazas un lielas. Mazos načo – kukurūzas skraukšķus (čipsus) parasti pasniedz ar mērci, lielos – garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml. (Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Rozenvalde. Rīga: Nordik, 2004, 324. lpp.).

Forma načos, visticamāk, izplatījusies, tieši pārceļot vārdu no spāņu valodas latviešu valodā. Ja spāņu valodā lietvārds vienskaitlī beidzas ar patskani (nacho), daudzskaitļa formā tam pievieno galotni -s (nachos).

• Kā pareizi saukt grezna līgavas tērpa šlepi?

Šlepe – ‘dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi’, ir sarunvalodas vārds (Latviešu literārās valodas vārdnīca. Rīga: Zinātne, 1991, 7₂ sēj. 385. lpp.). Vārdnīca piedāvā vāciskās cilmes vārda šlepe vietā lietot mazāk zināmo sinonīmu velce.

• Kā ir pareizi: reģipsis, riģipsis vai rīģipsis?

Rīģipsis – [Rī(gas) ģipsis] būvn. ‘sausā apmetuma loksnes; sastāv no presētas būvģipša masas, kas dažreiz ir stiegrota ar organiskām šķiedrām un no abām pusēm ir aplīmēta ar kartonu’ (Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2001, 569. lpp.).

• Kā pareizi rakstāma partikula: nuja vai nujā?

Nuja, retāk nujā – ‘jā gan, tieši tā; protams’. No pareizrakstības viedokļa abas formas ir pareizas (Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga: Avots, 1995, 521. lpp.). Arī vārdu nozīmes neatšķiras (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Rīga: Zinātne, 1984, 766. lpp., arī Latviešu literārās valodas vārdnīca [tiešsaiste]. Letonika. Pieejams: http://www.tezaurs.lv/llvv/. Tāpēc abas partikulas ir vienlīdz lietojamas neatkarīgi no beigu patskaņa –a kvantitātes atšķirības.

• Kas ir geocaching un kā to latviskot?

Slēpņošana (izmantojot anglismu, džeokečings) pamatojas uz orientēšanos ar GPS jeb globālo pozicionēšanās iekārtu un vēlmi atrast slēpni jeb „dārgumus”, kas nav materiāli vērtīgi. Parasti šie dārgumi ir viesu grāmata, kurā atradējs piereģistrējas, un kādas simboliskas lietas, piem., uzlīmes, priekšmeti vai mantiņas. Šīs modernās aizraušanās piekritējus vieno meklēšanas azarts.

• Vai cilvēks, kas godprātīgi bankā pilda kredītsaistības, respektīvi, maksā aizņēmumu un procentus, ir uzskatāms par parādnieku?

Parādnieks – 1.‘cilvēks, arī iestāde, organizācija u.tml., kas ir (ko) aizņēmusies, ir (kādam, kam) parādā.’ 2. pārn. ‘cilvēks, kam ir morāls pienākums (kādam) atlīdzināt’ (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 775. lpp.).

Pamatojoties uz vārdnīcas skaidrojumu, var secināt, ka, par spīti godprātīgai attieksmei pret sava parāda kārtošanu, kamēr tas nav nokārtots, fiziska vai juridiska persona uzskatāma par parādnieku.

• Kas ir debitors?

Debitors – ‘parādnieks (fiziska vai juridiska persona)’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 140. lpp.), ‘juridiskas vai fizikas personas parādnieks’ (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zinātne, 2000, 115. lpp.).

• Kā norādīt reģistrā katoļu un luterāņu piederību konfesijai sieviešu dzimtē?

Katolis ir Romas katoļu baznīcas loceklis; katoļticīgais. Atbilstošā sieviešu dzimtes forma ir katoliete. Luteriskās baznīcas locekles un luterisma piekritējas sauc par luterānēm. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 496. un 609. lpp.).

• Izlasīju anketā, ka man jānorāda savs domicils. Ko tas nozīmē, un vai tādu vārdu drīkst lietot?

Domicils [lat. domicilium ‘dzīvesvieta’] – ‘pastāvīga dzīvesvieta’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 172. lpp.) Ierastāka latviešu valodā ir vārdkopa pastāvīga dzīvesvieta, taču minētā vārda nozīme atbilst anketā prasītajam. Anketu sastādītājiem gan vajadzētu ievērot, ka latviešu valodā šis vārds tiek reti lietots, vairumam svešs un var radīt neizpratni.

• Kā pareizi latviešu valodā lietojams vārds skansts, un ko tas nozīmē?

Skansts, skansts, dsk. ģen skanšu; retāk skanste, –es, dsk. ģen. –šu vēst. ‘lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī’ // pārn. ‘valnim līdzīgs veidojums’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Rīga: Zinātne, 1981, 510. lpp.). Kā redzams no vārdnīcas skaidrojuma, vārds tiek lietots sieviešu dzimtē kā 6. deklinācijas lietvārds, retāk 5. deklinācijā. Taču tieši šī – retāk izmantotā forma – skanste – kļuvusi par pamatu Skanstes ielas nosaukumam Rīgā.

• Ko nozīmē drakonisks?

Drakonisks [pēc seno Atēnu likumdevēja Drakona vārda] – ‘ļoti bargs, nežēlīgs’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 175. lpp.)

• Cik pareizi ir teikt, ka notiek piemiņas memoriāls? Vai vārdu memoriāls drīkst lietot šādā nozīmē?

Vārda pamatā ir latīņu vārds memorialis ‘piemiņas cienīgs’, un to lieto vairākās nozīmēs.

Memoriāls – 1. ‘arhitektoniski skulpturāls veidojums kāda nozīmīga notikuma vai ievērojama cilvēka piemiņai’, 2. sportā ‘izcilu sportistu vai slavenu ar sportu saistītu cilvēku atcerei veltītas sporta sacensības’.

Memoriāls – ‘tāds, kas domāts kāda notikuma vai personas atcerei, piem., memoriālais muzejs, memoriālais parks’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 462. lpp.).

Kā redzams no vārda nozīmju skaidrojuma, memoriāls kāda notikuma vai personas atcerei patiešām var notikt, taču apzīmētājs piemiņas gan ir lieks, jo attiecīgā nozīme iekļauta jau vārdā memoriāls.

• Kāds ir diktatora vadības stils: autoritatīvs vai autoritārs?

Autoritārs [fr. autoritaire ‘valdonīgs’ < lat. auctoritas ‘vara’] – ‘tāds (režīms, vara), kas nepieļauj opozīciju, varas dalīšanu un plurālismu’; autoritāra vadīšana – ‘tāda vadīšana, kurā no darbiniekiem prasa bezierumu paklausību un maz uzklausa viņu viedokli’.

Autoritatīvs [vācu autoritativ < lat.] – 1. ‘tāds, kam ir autoritāte’; 2. ‘tāds, kurā izpaužas autoritāte; tāds, ko pieņem bez iebildumiem’; autoritatīva vara – ‘sabiedrības vairākuma labprātīgi pieņemta vara’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 84. lpp.).

Tāpēc diktatora vadības stilu sauksim par autoritāru.

•  Kāpēc zinātni par Austrumu vēsturi sauc par orientālistiku?

Orientālistika [vācu Orientalistik < lat. orientalis ‘austrumu-‘] – ‘zinātņu komplekss, kas pētī Austrumu zemju vēsturi, kultūru, valodas, literatūru’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 528. lpp.). Kā redzams no vārda nozīmes skaidrojuma, orientālistikā iekļautas vairākas zinātnes, ne tikai nozare par Austrumu vēsturi.

• Līdz šim biju dzirdējis, ka ir Post Scriptum (saīsinājumā P. S.). Vai ir arī tāds vārds kā postskripts?

Postskripts (arī P. S.) – ‘papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei’, piem., postskriptā autors norādījis [..] (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 594. lpp.). Lai gan vārdnīcā norādīts, ka minēto papildinājumu lieto vēstulēs, praksē postskripts (arī P. S.) tiek lietots arī rakstos (publikācijās).

• Ar ko dolmas atšķiras no kāpostu tīteņiem?

Kāpostu tīteņu gatavošanā, kā liecina pats nosaukums, pildījuma tīšanā ir izmantotas kāpostgalvu lapas. Dolmas [tirku dolma ‘maltā gaļa’] ir tīteņi ar malto gaļu (parasti aitas gaļu), kas ietīti vīnogu lapās (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 172. lpp.).

• Kas ir paušāla apdrošināšana?

Paušāls – ‘kopējs, summārs; tāds, kas sarēķināts kopā’. Paušāla apdrošināšana – ‘apdrošināšana, kur apdrošina nevis attiecībā uz katru atsevišķu risku, bet gan attiecībā uz visiem riska veidiem un par vienu kopēju summu’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 556. lpp.).

• Kas ir rojalti?

Rojalti (no angļu royalty) – ‘regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika. Šos maksas procentus nosaka vai nu no saražotās, vai pārdotās preces vērtības, vai arī citādi. To saņem zinātnieki u. c. radošu darbu autori’ (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zinātne, 2000, 442. un 57. lpp.) Latviešu valodā šo autorhonorāra paveidu varētu saukt par procenthonorāru vai procentatlīdzību.

•   Kas ir ragata?

Ragata – ‘hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā’, piem., pludināšanas ragata, koku ragata (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Rīga: Zinātne, 1987, 510. lpp.).

• Ko nozīmē skatoloģiskā leksika?

Saskaņā ar vārda izcelsmi [gr. skōr (skatos) ‘izkārnījumi’] tā ir leksika, kas sarunvalodā raksturo (ar vielmaiņu saistītos) organisma fizioloģiskos procesus, piem., čurāšana, kakāšana u. tml.

•   Kā pareizi dēvēt nefasētu sviestu?

Sviests, kas nav fasēts trauciņos, paciņās u. tml., var būt gan sverams (pie šī apzīmējuma esam pieraduši), gan vaļējs.

Vaļējs – ‘tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem)’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga: Zinātne, 1996, 289. lpp.).

• Ar ko atšķiras žāvēti un kaltēti augļi?

Žāvēt – ‘ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī kaltēt’, piem., žāvēti āboli, žāvētas sēnes, žāvētas aprikozes (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga: Zinātne, 1996, 686. lpp.).

Kaltēt – ‘ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu’, piem., kaltēti augļi. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga: Zinātne, 1980, 111. lpp.).

Kā liecina vārdnīcas skaidrojums, minētie vārdi ir sinonīmi.

• Vai atšķiras vārdu ranča un rančo nozīme?

Ranča [angļu ranch < Amerikas spāņu rancho ‘kopīgas maltītes ieturētāji’] – 1. ‘lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos’. 2. ‘vienstāva vai vairāklīmeņu savrupmāja (ASV)’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 630. lpp.).

Rančo [Amerikas spāņu rancho ‘kopīgas maltītes ieturētāji’] – ‘lauku mājas Latīņamerikā (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 630. lpp.).

•  Vai zīmes „+” nosaukums jāraksta ar vienu vai diviem –s?

Plus – 1. ‘matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi’. Pieci plus divi ir septiņi. 2. ‘lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles’. Gaisa temperatūra ir plus pieci grādi.

Pluss – 1. ‘saskaitīšanas zīme (+) un lieluma pozitivitātes apzīmējums matemātikā’. Likt plusu starp diviem skaitļiem. 2. pārn. ‘pozitīvā puse, priekšrocība’. Apsvērt visus plusus un mīnusus. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 866. lpp.).

Tātad matemātikā lietojama plusa zīme.

• Namsaimnieks mēneša beigās prasa norādīt skaitītāja elektroenerģijas rādītāju. Man šķiet, ka pareizi būtu prasīt norādīt skaitītāja rādījumu.

„Ar izskaņu –tājs beidzas dažādu rīku, mehānismu, mašīnu nosaukumi. [..] šai grupai pievienojas arvien jauni atvasinājumi, kas agrāk apzīmēja tikai tīro darītāju, darbības veicēju. Šādi atvasinājumi, kas apzīmē rīkus, mašīnas, mašīnu daļas, mehānismus, piem., modinātājs, rādītājs, rušinātājs, smidzinātājs, maisītājs u.c.” (Mūsdienu latviešu literārās valoda gramatika. I daļa. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 154. lpp.). Savukārt atvasinājumi ar izskaņu –ums apzīmē darbības vai norises rezultātu.

Tā kā šajā gadījumā taisnība ir īrniekam, kam mēneša beigās namsaimniekam ir jāuzrāda skaitītāja elektroenerģijas rādījums (patērētās elektroenerģijas daudzums), nevis rādītājs (ierīce).

• Kā saukt Dž. Sorosa damubiedrus un sekotājus: sorosieši, sorosisti, sorosoīdi, sorosēni, sorosīti?

Visi minētie vārdi darināti, īpašvārdam Soross pievienojot kādu izskaņu. No valodas viedokļa katrai no šīm izskaņām ir sava specifiska nozīme, kas atvasinājumam piešķir konkrētu nozīmes niansi.

Latviešu cilmes izskaņa –ietis tradicionāli liecina par piederību pie kāda kolektīva vai virziena, piemēram, „Dinamo” – dinamietis, Kants – kantietis.

Latviešu cilmes izskaņa –ēns tradicionāli norāda uz nepieaugušām personām – skolēns, atvasinājumiem ar šo izskaņu var būt arī deminutīva raksturs – meitēns, dēlēns. Reizumis šo izskaņu lieto, lai apzīmētu arī radniecību – brālēns. 

Citvalodu cilmes izskaņa –īds norāda uz to, kam piemīt noteiktas pazīmes noteiktā grupā, piemēram, invalīds.

Citvalodu cilmes izskaņu –ists lieto, lai nosauktu kādu nozares speciālistu vai kāda virziena pārstāvi, piemēram, rainists, humānists.

Citvalodu cilmes izskaņa –īts parasti norāda uz minerāliem, ķīmiskām vielām, iekaisumiem vai darījumdarbības procesiem, piemēram, dinamīts, bronhīts, tranzīts.

No latviešu valodas viedokļa par veiksmīgāko būtu uzskatāms atvasinājums sorosieši, tas ir pareizi darināts un norāda, ka šādi nosauktajām personām ir saistība ar Dž. Sorosu. Tāpat nevar noliegt, ka ir iespējams sinonīmisks darinājums sorosists (te gan jāpadomā par labskaņu, jo veidojas vārdu spēli – soro-sists).

Jāpiebilst, ka autori, izvēloties dažādus atvasinājuma variantus, parāda atšķirīgu emocionālu attieksmi pret šo personu grupu.

• Kā pareizi saucama Ņujorkas Metropoliten opera? Latviski, sakot Metropolitēna opera, iznāk, ka tā ir pilsētas dzelzceļa opera?

Metropolitēns [no fr. métropolitain], arī metro – ‘pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai virszemē speciāli izveidotos iecirkņos, vai uz estakādēm’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 468.–469. lpp.).

Metropole [gr. metropolis < mētēr ‘māte’ + polis ‘pilsēta’] – galvaspilsēta; apgabala vai provinces centrālā pilsēta (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 468. lpp.).

Rakstot un izrunājot latviešu valodā, korekti būtu teikt: Ņujorkas Metropoles opera. Praksē rakstos tiek lietots arī slīpraksts „Ņujorkas Metropolitan opera” – tādējādi norādot, ka tā ir rakstība angļu valodā. Šādā gadījumā izrunā būtu jāsaglabā oriģinālvalodas uzsvars – „Ņujorkas Metro’politan opera”. Nebūtu ieteicams Metropoles operu dēvēt par Metropolitēna operu – tā patiešām nav dzelzceļa, bet pilsētas opera.

• Vai pareizi ir atbildīgā persona vai atbildīga persona?

Kā liecina akadēmiskā terminu datubāze (http://termini.lza.lv) termins atbildīgā persona lietojams ar noteikto galotni.

• Kā latviski pareizi saukt Power-Point uzstāšanos: slaidrāde vai slīdrāde?

1998. gadā LZA Terminoloģijas komisija pieņēma šādu termina slīdrāde skaidrojumu „Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā. Pievienojot papildu spiežampogas, var mainīt programmā paredzēto slīdu parādīšanas kārtību, parādīt kādu konkrētu slīdu vai pārtraukt slīdu demonstrēšanu”, savukārt 2008. gadā tika nolemts šo procesu saukt par slaidrādi. Pieejams akadēmiskā terminu datubāzē http://termini.lza.lv/. Tā kā praksē sastopami abi Power-Point nosaukumi, priekšroka būtu dodama jaunākajam lēmumam, respektīvi, vārdam slaidrāde.

• Vai uz normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā, attiecināma spēkā esība vai spēkā esamība?

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija jau 1990. gadā vārdus esamība un esība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā:

esamība – ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’; esība – ‘pastāvēšana, eksistence’, t.i., ja runa ir par to, ‘kas ir un kas nav’.

Pamatojoties uz šo nozīmes skaidrojumu, attiecinājumā uz normatīvajiem aktiem, ja runa ir par to, vai tie ir spēkā vai nav, lietojams termins spēkā esība, atsakoties no iepriekš lietotās spēkā esamības, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām (Terminoloģijas Jaunumi Nr. 4. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 8. lpp.).

• Kā pareizi latviskojams vārds vobleris – reklāmas izvietojuma instruments, kas piekarināms ar (visbiežāk) caurspīdīgu kājiņu?

Vobleris ir (cenas, reklāmas) svārsteklis. (Pieejams: http://termini.lza.lv/)

• Kā zinātniski sauc mājvārdus?

Oikonīms – vietvārda paveids, kas nosauc apdzīvotu vietu, piem., Rīga, Bēne, Ragaciems, Ņujorka. Latviešu onomastikā par oikonīmiem pieņemts uzskatīt arī mājvārdus.

Oikodomonīms – vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā), piem., Benjamiņa nams, Tiesu nams, Stūra māja (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2007, 267. lpp.)

• Kā latviski nosaukt zīdaiņu apģērbu body (angļu val. arī body shaper, body-suit)? Māmiņas to nosaukušas par bodīšiem. Vai tas ir oficiāli?

Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. sc. ing. Ivars Krieviņš paskaidroja, ka latviešu valodā šis apģērba gabals ir saucams bodijas (mazāk ieteicams torstriko).

Bodija – ‘no elastīgas vai neelastīgas drānas piegriezta augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā, kas vismaz lejas daļā pieder apakšdrēbju kārtai. Parasti tam ir gluds un ciešs augšdaļas piekļāvums figūrai, ko veicina arī pavēderē iestrādātā aizdare’. Šis termins ir apstiprināts LZA TK Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijā 2003.gadā.

• Kā pareizi: informācijas tehnoloģijas vai informāciju tehnoloģiju speciālists?

Informācijas tehnoloģija (IT) – ‘zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakara līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu’ (Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca. Dati, datu apstrāde un pārraide. Rīga: Avots, 2001, 244. lpp.). Šī darba veicējs ir informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs (Profesiju klasifikators. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006, 657. lpp.).