• Kā pareizi rakstāms svešvārds: hematogens vai hematogēns?

Ārstniecības preparātu, ko lieto mazasinības ārstēšanai, sauc par hematogēnu (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 261. lpp.). Jāuzsver, ka arī citi svešvārdi, kuriem ir tāds pats otrais komponents, proti, –gēns, piemēram, antigēns, fosgēns, rakstāmi ar garo patskani.

• Kā pareizi rakstāms vārds: autoklavēt vai autoklāvēt?

Vārds autoklavēt rakstāms ar īsā patskaņa burtu a fināles -ēt priekšā (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 112. lpp.).

• Kā pareizi saīsināt priekšvārdu Dzintars (ar Dz. vai D.)? Kāds iniciālis ir jālieto vārdu un uzvārdu saīsinājumā, ja vārds sākas ar burtu kopu dz vai dž?

Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Uzziņas materiālos kā otrā nozīme ir dota – personvārda (vārda, uzvārda, tēvvārda) pirmais burts. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtu kopu (burtkopu jeb digrafu) dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtu kopu, piem., Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž.

Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tādēļ, ka šie līdzskaņi vārda sākumā apzīmē vienu skaņu.

Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piem., Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.

• Kurš no vietvārda Jeruzaleme rakstības variantiem ir īstais, jo dažādos avotos tie atšķiras. Grāmatā „Ebreju tradīcija” (Rīga : Šamir, 2006) konsekventi lietota forma Jeruzāleme, bet 2008. gadā karšu izdevniecības „Jāņa sēta” izdotajā „Lielajā pasaules atlantā” lietota forma Jeruzaleme.

Jeruzāleme atspoguļo vācisko izrunu un, ja ievērotu vēl arī ebrejisko un arābisko, kurām šai sakarā tomēr lielāka loma, tad nepaliktu neviena zilbe (izņemot latvisko galotni), kura kādā no valodām nebūtu gara. Tā kā rakstība Jērūzālēme būtu pārāk sarežģīta (un arī grūti izrunājama), tad īpašvārdu kodificētāji, saskaņojot savu viedokli arī ar Bībeles tulkotājiem, nolēma nevienai zilbei privilēģijas nepiešķirt un palikt pie rakstības bez garumzīmēm (vēl par Bībeli runājot: reāli dažādos izdevumos abi varianti – Jeruzaleme un Jeruzāleme – atrodami atšķirīgās proporcijās, palaikam pat abi divi vienā un tai pašā grāmatā; varētu teikt, ka viens no izšķirošajiem bija jaunā tulkojuma gatavotāju viedoklis brīdī, kad Rīgā Laboratorijas iela tika pārdēvēta par Jeruzalemes ielu). Tātad – Jeruzaleme.

• Kā rakstāmi sporta veidu nosaukumi – loka šaušana vai lokšaušana; klinšu kāpšana vai klinškāpšana?

Minētie sporta veidu nosaukumi rakstāmi divos atsevišķos vārdos, t. i., kā vārdkopa: loka šaušana un klinšu kāpšana (Sporta vārdnīca. Rīga : n.i.m.s, 2002, 80. un 67. lpp).

• Kādas ministrijas mājaslapā rakstīts re-investēt. Vai tā ir pareizi?

Latviešu valodā priedēklis re- [latīņu re ‘atpakaļ, atkal, pretim’] norāda uz atkārtošanos, atjaunošanos, dotajai pretēju darbību, pretestību (Skujiņa, V. Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīca. Rīga : Kamene, 1999, 111. lpp.). Kā zināms, latviešu valodā priedēkļi nav rakstāmi atsevišķi no pārējās vārda daļas, nekāds izņēmums nav arī priedēklis re-, tātad reinvestēt.

• Kā latviešu valodā sauc Guaicwood un Petitgrain ēteriskās eļļas?

Gvajaka koka ēteriskā eļļa tiek izmantota kosmētikā. Petitgrain ir sīkgraudu (iespējams, kādu konkrētu graudu) ēteriskā eļļa.

• Kā pareizi jāsaīsina latīņu teiciens Post Scriptum – P. S. vai P. s.?

Latviešu valodā šī piezīme vēstules beigās tradicionāli nostiprinājusies, saīsinājumā rakstot lielos burtus. Tas arī fiksēts vairākos avotos (Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga : Avots, 2003, 59. lpp.; arī Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 883. lpp.; arī Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 24. lpp.).

• Kā pareizi latviski rakstīt vārdu savienojumu: Jēlas Universitāte vai Jēla Universitāte (ASV)

Par savu nosaukumu minētajai universitātei ir jāpateicas kādam Velsas tirgonim vārdā Elaihu Jeilam (Elihu Yale), kurš itin devīgi sponsorējis topošo augstskolu, turklāt šī uzvārda izruna patiešām ir [jeil]. Protams, Yale faktiski ir kļuvis par visa universitātes kompleksa nosaukumu un tādējādi arī par jaunvietvārdu, kas mazliet sarežģī dzimtes jautājumu. Taču ar Hārvardu un vēl dažu labu patiesībā ir gluži tāpat, tāpēc, paturot prātā šo un citas analoģijas, par visprecīzāko varētu atzīt universitātes nosaukuma variantu Jeila Universitāte.

• Kā pareizi saīsināt filoloģijas doktora nosaukumu latīņu valodā?

Atbilstoši Latvijā kopš 1991. gada lietotajai sistēmai filoloģijas doktora nosaukumu latīņu valodā saīsina Dr. philol., savukārt filozofijas – Dr. phil. Daudzās citās valstīs, piemēram, Vācijā, abos gadījumos raksta vienādi – Dr. phil. Jāatceras, ka vārda doktors saīsinājumu vienmēr raksta ar lielo sākumburtu – Dr. (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 28. lpp.).

• Kā pareizi darināt darbības vārdu no lietvārda rezekcija – rezecēt vai rezicēt?

Rezekcija [lat. resectio ‘atšķelšana’] – med. ķirurģiska operācija – kaula, orgāna vai orgāna daļas izgriešana, ko izdara dažu patoloģisku procesu (audzēja, iekaisuma, rētaina sašaurinājuma u. tml.) gadījumā (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 665. lpp.). Verbu rezecēt darina no latīņu re-secare, kura saknē ir patskanis -e, tātad – rezecēt.

• Kā darināt darbības vārdus no lietvārdiem projekcija un injekcija? Atbilstoši lietvārdiem – projecēt un injecēt vai projicēt un injicēt?

Darbības vārdus no šiem lietvārdiem darina, pamatojoties uz to rakstību oriģinālvalodā, t. i., latīņu valodā proicere un injicere. Tā kā minētajos pamatvārdos šajā pozīcijā ir -i, latviešu valodā vārdi projicēt un injicēt saknē rakstāmi ar -i. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 607. un 308. lpp.).

• Kā ir pareizi: akvatorijs vai akvatorija?

Akvatorija ir noteikts ūdens virsmas rajons. Piem., ostas akvatorija vai jūras līča akvatorija (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 47. lpp.).

• Kāda ir nākotnes forma – es lekšu vai lēkšu?

Darbības vārda nākotnes formas darina no verba nenoteiksmes celma. Tā kā minētā darbības vārda nenoteiksme ir lēkt, nākotnē es lēkšu (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 417. lpp.).

• Vai lietvārdam pults dsk. ģenitīvā ir līdzskaņu mija?

Vārds pults ir VI deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārds, un, līdzīgi kā citiem 6. deklinācijas lietvārdiem, tam dsk. ģenitīvā ir līdzskaņu mija. Tātad pareizi – pulšu, nevis pultu (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 645. lpp.).

• Kādi latviešu valodas likumi ir ņemti vērā, veidojot sieviešu dzimtes locījumu formas personvārdiem ar galotni –us, piemēram, Mikus Grigus – Mikum Grigum, Anna Grigus – Annai Grigui (ar atšķirībām datīvā)?

Sieviešu dzimtes datīva forma ar galotni –ui  ir sastopama jau Annas Brigaderes triloģijā „Dievs. Daba. Darbs.” Viens no tās tēliem ir Aņus.  Lūk, daži piemēri: Tad lai nāk katrs un brīnās: redz, kas tai Aņui par mantām!  Vēl trīs lietas ir Aņui, kādu nav nevienai citai sievai. (Anneles stāsti. Sprīdīša bibliotēka. Rīga : Liesma, 1987, 164. lpp.). Šāda datīva forma ir raksturīga zemgaliskajām izloksnēm.

Minētā datīva forma tika „atdzīvināta” Latviešu valodas ekspertu komisijā, kad tur notika diskusijas par uzvārdu rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai. Šo formu ieteica salīdzināmi vēsturiskās gramatikas speciāliste Marta Rudzīte. Tātad šī sieviešu dzimtes galotne nav nekāds valodnieku „izdomājums”, bet tā sakņojas latviešu valodā, kā to apliecina arī vēsturiskās gramatikas pētījumi.