- Kā pareizi – pārcelt nākamajā klasē vai uz nākamo klasi?
- Vai latviešu valodā lietojams vārds štekeris?
- Vai zāļu lietošanas instrukcijā pacientiem drīkst norādīt, ka pudelīte jātur augšpēdu, lai zāles varētu pilināt? Vai vārds augšpēdus ir attiecināms tikai uz dzīvām būtnēm?
- Arvien biežāk dzirdams, ka kādi politiskie spēki sliecas neatbalstīt (piem., ministru amata kandidātus), grasās darīt, neizjūt nepieciešamību iesaistīties u. tml. Kāpēc tiek runāts aplinkus?
- Kā latviešu valodā ienācis vārds foršs? Nav dzirdēts, ka vācieši to lietotu.
Latviešu valodā skolēnus pārceļ nākamajā klasē, nevis uz nākamo klasi.
Vārds štekeris latviešu valodā ir barbarisms, pārņemts no vācu valodas der Stecker; latviešu valodā tā vietā būtu lietojams vārds kontaktdakša.
- Vai zāļu lietošanas instrukcijā pacientiem drīkst norādīt, ka pudelīte jātur augšpēdu, lai zāles varētu pilināt? Vai vārds augšpēdus ir attiecināms tikai uz dzīvām būtnēm?
Norāžu, ka vārds būtu attiecināms tikai uz dzīvām būtnēm, vārdnīcās nav, taču „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” un „Latviešu valodas vārdnīcā” pie vārda skaidrojuma un lietojuma minētie piemēri attiecināmi tikai uz cilvēkiem vai dzīvniekiem. Augšpēdu, arī augšpēdus – apst. v. ‘uz muguras’. Atkrist augšpēdus, atmesties augšpēdus (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Rīga : Zinātne, 1972, 497. lpp.; Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 143. lpp.). Runājot par zāļu pudelīti, mēs ieteiktu lietot vārdu otrādi – ‘pretēji, citādi’ (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 750. lpp.). Tātad, lai zāles varētu pilināt, pudelīte jātur otrādi.
- Arvien biežāk dzirdams, ka kādi politiskie spēki sliecas neatbalstīt (piem., ministru amata kandidātus), grasās darīt, neizjūt nepieciešamību iesaistīties u. tml. Kāpēc tiek runāts aplinkus?
Dažkārt žurnālisti (arī paši politiķi) apzināti izvairās no konkrētām atbildēm – vieglāk taču ir pateikt grasās darīt, nevis dara vai darīs, sliecas neatbalstīt, nevis konkrēti – neatbalsta vai neatbalstīs. Šādos gadījumos nav jāmin konkrēts darītājs, norises laiks vai atbildīgais. Izvairīšanās no konkrētas atbildes ir politiskās retorikas sastāvdaļa.
Vārds foršs patiešām ir aizgūts no vācu valodas, šī vārda vāciskā cilme norādīta arī „Latviešu valodas slenga vārdnīcā” (Rīga : Norden AB, 2006, 158. lpp.). Vācu valodā tas savukārt aizgūts no franču valodas (jau diezgan sen), – sākotnēji tas ir bijis studentu žargonisms, un stilistisko specifiku saglabājis arī patlaban. Vēl tagad vācu-latviešu vārdnīcā pie vārda forsch ir norāde sar. (= sarunvalodā lietots vārds), tātad tas neietilpst mūsdienu vācu valodas neitrālā stila leksikā.
