• Kurš ir pareizais teikuma priekšmeta un izteicēja saskaņojums: apmērs un intensitāte ir samērojama vai samērojami?

Ja teikuma priekšmeti ir vienā dzimtē, izteicēja lokāmā daļa lietojama attiecīgās dzimtes daudzskaitlī, piemēram, apmērs un daudzums ir samērojami. Ja teikuma priekšmeti ir dažādās dzimtēs (kā tas ir šajā gadījumā), izteicēja lokāmā daļa saskaņojama ar tuvāko vārdu vai lietojama vīriešu dzimtes daudzskaitlī (Ceplīte, Brigita, Ceplītis, Laimdots. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 141.–142. lpp.). Tāpēc šajā gadījumā ir pareizi abi varianti.

• Bieži dzirdams: “Tas mani priecē.” Vai nebūtu pareizāk – tas mani iepriecina?

Abi vārdi – iepriecināt un priecēt – minēti gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā, gan Latviešu valodas vārdnīcā, turklāt bez jebkādām norādēm, kas liecinātu par šo vārdu īpašu stilistisko nokrāsu, piemēram, ka tie būtu lietojami tikai sarunvalodā vai ar kādiem citiem ierobežojumiem.

Vārda iepriecināt nozīme Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir ‘panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam)’. Alvīnei pat patika divus vīra cilvēkus iepriecināt ar ēdienu dažādību un zināmu izsmalcinātību (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Rīga : Zinātne, 1975, 336. lpp.). Arī Latviešu valodas vārdnīcā vārda iepriecināt nozīme ir skaidrota līdzīgi – ‘padarīt (kādu) priecīgu, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni, ka (kāds) priecājas, ir priecīgs’. Iepriecināt māti ar ziediem. Panākumi darbā iepriecina. Ekskursantus iepriecināja skaistā daba. Iepriecināt sirdi. Iepriecināt acis, skatienu – būt skaistam, būt tādam, ko patīkami uzlūkot, skatīt (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 366. lpp.).

Vārda priecēt nozīme Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir ‘izraisīt prieku (kādam)’. Bija uzsnidzis pirmais sniegs. Kā allaž pirmais – tas priecēja, saviļņoja un noskaņoja uz pārdomām. Parasti savienojumā ar “acis”, “sirds”, “prāts”: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku. Gleznas priecē acis. Priecē sirdi ar dziesmu. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂. sēj. Rīga : Zinātne, 1987, 368.–369. lpp.) Latviešu valodas vārdnīcā vārda priecēt nozīme ir ‘darīt (kādu) priecīgu; būt tādam, kas rada prieku’. Viņu priecē panākumi. Skaistā ainava priecē acis. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 876. lpp.)

       Tāpēc bažām par nevēlamu vārda priecēt lietojumu nav nekāda pamata. Jāpiebilst, ka ikvienam cilvēkam, īpaši prasmīgam un zinošam valodas lietotājam, ir sava valodas izjūta un izteikšanās stils – tāpēc cilvēki izvēlas atšķirīgus, taču nozīmes ziņā tuvus vai pat sinonīmiskus izteiksmes līdzekļus.

• Pie nelatviskās izteiksmes “neko sev” un “kā reiz” jau esam pieraduši. Pēdējā laikā parādījies jauns teiciens – “pa lielam”. Kā to saprast?

Neko sev ir burtisks pārcēlums no krievu valodas ничего себe. Savukārt teiciens kā reiz laikā (no krievu valodas как раз) būtu tulkojams tieši laikā. Pēdējā laikā populārs kļuvis vēl viens tiešs pārcēlums no krievu valodas – pa lielam. Piemēram, laikraksts Diena citē finanšu ministra padomnieku: “Pa lielam mums ir trīs pozīcijas.” Tas ir krievu valodas teiciens по большому cчёту, kas, tulkojot no krievu valodas, latviski pareizi būtu kopumā (vai lielos vilcienos), tātad – kopumā mums ir trīs pozīcijas.