Šis ir gadījums, kad rakstībā jāievēro atstarpes. Lai nebūtu pārpratumu, vēlams likt tā saucamo saistīto atstarpi, kas panākama, vienlaikus uz datora tastatūras nospiežot Shift, Ctrl un atstarpes taustiņu. Tā ir izmantojama, piemēram, starp vārda iniciāli un uzvārdu, gadu un datumu pierakstos, dažos saīsinājumos (u. c., u. tml., š. g.), skaitliskos daudzumos, kas norādīti procentos (10 %), jo tas ļauj ciparam vai nosaukuma daļai palikt vienā rindā, nesadalot tekstu tā, ka cipars vai nosaukuma daļa paliek vienā rindā, bet procentu zīme vai nosaukuma otra daļa tiek pārnesta uz nākamo rindu. (Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. Rīga : Tulkošanas un terminoloģijas centrs, 2006, 69. lpp.)
Aiz romiešu cipara punktu liek tad, ja šis cipars atrodas tekstā nodaļas (vai citas teksta daļas) nosaukuma priekšā, piemēram,
I. Vispārīgi noteikumi
II. Definīcijas
(Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. Rīga : Tulkošanas un terminoloģijas centrs, 2006, 69. lpp.)
Pulksteņlaiku parasti pieraksta šādi: plkst. 18.00 vai plkst. 18.00(Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 108. lpp.). Ietverot pulksteņlaikā arī sekundes, aiz minūtēm un punkta raksta arī sekundes, piemēram, 11.57.05.
Decimāldaļu atdalīšanai lieto komatu, nevis punktu, piemēram, Ls 10,5, nevis Ls 10.5 (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 116. lpp.). Savukārt daudzciparu skaitļu atdalīšanai nelieto ne punktu, ne komatu, jo tas var radīt tikai pārpratumus. Skaita vieglākai uztveršanai ciparus mēdz grupēt pa trīs (virzienā no labās puses uz kreiso), tūkstošus, miljonus utt. atdalot ar atstarpi un ņemot vērā, ka viens skaitlis divās rindās nav dalāms, piem., 1 373 743 104. (Krūmiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga : 2002, 96. lpp.)
Vārds savukārt ir adverbiāls iespraudums. Ar komatiem atdala iespraustus apstākļa vārdus, pirmkārt, manuprāt, mūsuprāt, savukārt u. c., kas rāda runas objektu secīgumu vai uzsver runātāja attieksmi pret izsacījumu, piemēram, Bet principiālai rīcībai pa priekšu iet pareizi spriedumi, kuri, savukārt, atkarīgi no dzīves uzskatu plašuma un dziļuma. Ja minētajiem vārdiem teikumā ir apstākļu vai izteicēja funkcija, bet ne modāla iesprauduma funkcija, tos ar komatiem neatdala, piemēram, Kā labticīgs, tā ļaunticīgs valdītājs savukārt ir tiesīgs prasīt no īpašnieka, lai tas viņam atlīdzina. (Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 232. lpp.)
Vārds respektīvi atdalāms ar komatiem, ja tas lietots ar nozīmi «tas ir», «proti» un ievada paskaidrojošu iespraudumu, kas konkretizē vai paskaidro iepriekš nosaukto jēdzienu. Komats vajadzīgs arī aiz paskaidrojošā iesprauduma, piemēram, Īsais stāsts, respektīvi, stāsts plašākajā nozīmē, pakārto sev arī noveli. Literatūra, respektīvi, daiļliteratūra, kā viena no sabiedriskās apziņas formām līdzīgi zinātnei un citiem ideoloģijas veidiem atspoguļo īstenību. Vārda respektīvi priekšā komats vajadzīgs arī tad, ja tas ievada teikuma komponentu vai ir uz tā robežas: Saskaitot tumšākās joslas, varam uzzināt, cik gadu ir zivij, respektīvi, cik rudeņu tā pārdzīvojusi.
Ja vārds respektīvi lietots ar šķiramā saikļa «vai» nozīmi un piesaista vārdu, kas nosauc nevis iepriekš minēto parādību citā vārdā, bet gan iepriekš minētajai līdzīgu vai nozīmē tuvu parādību, vārda respektīvi priekšā komats nav liekams un te neveidojas paskaidrojošais iespraudums, tā ka pievienotā vārda resp. vārdu savienojuma pieturzīme nav vajadzīga, piemēram, .. manuskripts jāpārstrādā respektīvi jāizlabo vai jāpapildina, lai to varētu nodot Latvijas Valsts izdevniecībai. (Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 248.–249. lpp.)
