Pareizi – jāskaita dzejolis.
Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.”
(Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 619. lpp.)
Skaitīt dzejoli – nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc iesakām dzejoli deklamēt vai runāt.
Pareizi ir izvirza par kandidātu, nevis kā kandidātu.
Strādā kā skolotājs – tas ir salīdzinājums, ka cilvēks strādā ar tādiem paņēmieniem un metodēm, kas raksturīgi skolotājam, kaut gan cilvēks varbūt ir pārdevējs (citas profesijas pārstāvis).
Latviešu valodā lasīt lekciju ir stabils un saprotams vārdu savienojums, kura nozīme izriet no katra atsevišķā vārdkopas komponenta semantikas, piemēram, viena no vārda lasīt nozīmēm ir ‘paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)’.
(Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga : Zinātne, 1980, 603. lpp.)
Vārdu lekcija dažkārt latviešu valodā varētu aizstāt, piemēram, ar vārdiem mācību nodarbība, publisks priekšlasījums.
Būt lietas kursā ir tiešs pārcēlums no krievu valodas, taču, kā norāda Latviešu literārās valodas vārdnīca (4. sēj. R : Zinātne, 1980, 508. lpp.), kā frazeoloģisms tas ir lietojams.
Sarunas vest patiešām nav ērti, tās var organizēt, rīkot, ir iespējams veikt domu apmaiņu utt.
Arī uzskaiti labāk ir nevis vest, bet kārtot.
Savukārt Latviešu literārās valodas vārdnīcā (8. sēj. Rīga : zinātne, 1996, 405. lpp.) ir pieļauts šo vārdu savienojumu lietot starptautiskajās attiecībās, kad ar kādas valsts pārstāvjiem jāpanāk vienošanās. Arī jurisprudencē var vest lietu (arī prāvu) ar nozīmi ‘aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās’. Turklāt šajos gadījumos vārdnīcā nav nekādu norāžu par šo vārdu savienojuma nevēlamu lietojumu.
