• Apsūdzētais vai apsūdzamais?

Juridisko terminu vārdnīcā vārdi apsūdzētais un apsūdzamais ir doti kā sinonīmi ar nozīmi ‘persona kriminālprocesā, kura pirmstiesas izmeklēšanā ar īpašu lēmumu saukta pie kriminālatbildības un kurai ir uzrādāma apsūdzība par konkrēta nozieguma izdarīšanu’. (Juridisko terminu vārdnīca. Rīga : Nordik, 1998, 20. lpp.)

Praksē tomēr izplatītāks ir vārda apsūdzētais lietojums.

•  Čaula vai čaumala?

Viena no vārda čaula nozīmēm ir ‘ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem)’. Savukārt vārda čaumala nozīme ir ‘ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai)’. Tātad pareizi būtu valrieksta čaula. Taču valodas praksē šie abi vārdi bieži tiek jaukti. (Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 215.–216. lpp.)

• Apsargājama vai apsargāta stāvvieta?

No gramatikas viedokļa abi varianti ir pareizi. Taču jāievēro satura nianses.

Apsargājama – ir ciešamās kārtas tagadnes divdabis, kas nosauc būtisku pazīmi: šo stāvvietu nepieciešams apsargāt.

Apsargāta – ir ciešamās kārtas pagātnes divdabis, kas norāda, ka stāvvieta jau tiek apsargāta.

Stāvvietas norādei ieteicams lietot divdabi apsargāta, lai nerastos nekādi pārpratumi.

• Brends – zīmols, bet brendings – ?

LZA Terminoloģijas komisijas izdevumā Terminoloģijas jaunumi 2003. gada 4. numurā iz izskaidrots LZA TK lēmums Nr. 23 Par angļu vārda brand atbilsmi latviešu valodā.

LZA TK atzīst, ka angļu vārda brand vietā latviešu valodā priekšroka dodama jaunvārdam zīmols. Zīmols – „tēls, kas saistīts ar prečzīmi, firmas zīmi, logo u. tml. vārdu, vārdkopu, grafisku veidojumu, simbolu vai citu zīmi un kāds indivīdam un sabiedrībai veidojas (tiek veidots) par kādu vienumu – personu, formu, preci vai pakalpojumu”.

Attiecīgi brendingu TK iesaka latviski atveidot ar vārdkopu vai salikteni – zīmola veidošanās, zīmola veidošana, zīmolveide.

•   Dāvinājums vai ziedojums?

Vārda dāvinājums nozīme ir ‘tiesisks darījums, kurā kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību’. (Juridisko terminu vārdnīca. Rīga : Nordik, 1998, 56.–57. lpp.)

Vārda ziedojums nozīme ir ‘atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ; tas (parasti materiālās vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ’. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga : Zinātne, 1996, 623.–627. lpp.)

Tātad atšķirībā no dāvinājuma ziedojums ir ar konkrētu mērķi, paredzēts konkrētam mērķim, piemēram:

ziedot līdzekļus skolas celšanai.

•   Vai ir pareizi teikt – dot vārdu?

Kā frazeoloģisms vārdu savienojums dot vārdu latviešu valodā lietojams vairākās nozīmēs, no kurām viena ir ‘atļauja, tiesības publiski runāt, izteikt savas domas; arī šāda runa.

Dod (kādam) vārdu sapulcē (sanāksmē)’. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 1150. lpp.)

• Forma, veidlapa vai kartīte?

Vārda forma semantika konkrētajā nozīmē ir ‘noteikts paraugs’, piemēram:

protokola forma, biļetena forma.

(Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 538. lpp.)

Vārda veidlapa nozīme ir ‘noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām’, piemēram;

standartizēta veidlapa, tabulas veidlapa.

(Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga : Zinātne, 1996, 350. lpp.)

Vārda kartīte semantika konkrētajā nozīmē ir ‘neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)’, piemēram:

kataloga kartīte, kartotēkas kartīte.

(Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga : Zinātne, 1980, 188. lpp.)

Tātad jebkura noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu ir veidlapa (veidlapa ir virsjēdziens visiem minētajiem veidiem), savukārt par kartīti dēvējama noteiktas ārējas formas veidlapa (sk. iepriekšminēto vārda skaidrojumu). Forma ir noteikta parauga veidlapa, kam parasti raksturīgs specifisks teksts, specifiski jautājumi.

•    Ekspedēt un Ekspedēšanas nodaļa?

Vārds ekspedēt [lat. expedire ‘nosūtīt’] – nosūtīt pēc piederības (preci, korespondenci u. c.).

(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 119. lpp.)

Pamatojoties uz šo skaidrojumu, var lietot vārdkopu Ekspedēšanas nodaļa, kurā ir attiecīgais atvasinājums. Savukārt darbinieki, kas veic ekspedēšanu, ir ekspeditori.

Tomēr ieteicams lietot latviešu valodas vārdus: sūtīt, Sūtījumu nodaļa.

•  Godātie kungi vai godājamie kungi?

Latviešu valodā cieņas un godājuma izteikšanai vienlīdz lietojamas abas divdabju formas – gan godājamais, gan godātais. Tomēr nelielu nozīmes niansi var izšķirt:

tagadnes divdabja formu (ciešamās kārtas tagadnes divdabis ar noteikto galotni -ais), proti, godājamais, vairāk lieto, uzrunājot pazīstamāku personu (arī bez tiešas personiskās pazīšanās);

ar pagātnes divdabja formu (ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar noteikto galotni), proti, godātais, uzrunā tālāku, svešāku, kaut arī ne mazāk godājamu personu.

(Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 52. lpp.)

• Inkasents vai inkasators?

Kasieris, kas saņem naudu vai citas vērtības citās iestādēs, uzņēmumos u. tml., ir inkasents. Inkasators ir rusificēta forma.

• Kā skaidrojams vārds formēt?

Vārda formēt nozīmes:

1) ‘veidot (parasti organizētu cilvēku grupu). Formēt karaspēka daļu. Formēt ekspedīciju’;

2) ‘piešķirt formu, veidu, veidot (priekšmetu, vielu). Formēt papīra masu’.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 540. lpp., Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 235. lpp.)

• Vai ir pareizi teikt – izglītojoša lekcija?

No latviešu literārās valodas viedokļa šāda vārdkopa – izglītojoša lekcija – ir pareiza un lietojama.

Lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi veido no pārejoša vai nepārejoša darbības vārda tagadnes celma, un šāds divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku.

J. Endzelīna un K. Mīlenbaha Latviešu gramatikā (1907) norādīts, ka šie divdabji veidojami pārsvarā no nepārejošiem verbiem, bet no pārejošiem verbiem tie tautas valodā ļoti reti sastopami. Taču mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabju formu veidošanā pārejamības un nepārejamības dēļ vairs nepastāv.

• Izpildīt vai aizpildīt anketu un veidlapu?

Pareizi: aizpildīt veidlapu.

Vārdam aizpildīt viena no nozīmēm ir ‘ierakstīt veidlapā, ailē’.

(Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Rīga : Zinātne, 1972, 95. lpp.)

Vārdam izpildīt ar nozīmi ‘ierakstīt veidlapā, ailē’ ir semantiski samērā attālināta nozīme no vārda pamatnozīmes, tāpēc arī mazāk ieteicams ir lietojums izpildīt veidlapu.

Arī Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā norādīts, ka izpildīt var darbus, pasūtījumu, prasības, noteikumus, bet aizpildīt var tukšumus, veidlapu, anketu un deklarāciju.

(Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Valsts kanceleja, 2002, 67. lpp.)

• Džodžoba vai jojoba?

Tā kā Amerikas tukšnešauga (simmondsia chinesis) nosaukums ir spāņu cilmes, tad atbilstoši izrunai oriģinālvalodā pareizs nosaukums būtu hohoba.

Kosmētikā izmanto hohobas auga sēklu eļļu. Piemēram:

vannas sāls ar hohobu.

•    Krustiņš vai (jeb) svītriņa?

Minētajā konstrukcijā ir jālieto saiklis vai, piemēram:

atzīmējiet ar krustiņu vai svītriņu.

Ir jāšķir saikļu vai un jeb lietojums.

Saiklis vai lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē dažādus jēdzienus (grāmata vai burtnīca), savukārt saiklis jeb lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu (tālrunis jeb telefons).

(Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 186. lpp.)

•  Koroborēt vai ierakstīt zemesgrāmatā?

Koroborēt (latīņu corrōborāre ‘nostiprināt’) nozīmē ‘ierakstīt zemesgrāmatā’. Gan vārdu savienojums ierakstīt zemesgrāmatā, gan svešvārds koroborēt ir lietojams, apzīmējot šo procesu.

(Sk. Svešvārdu vārdnīca. Rīga : Jumava, 1999, 400. lpp.)

• Jutīgs vai jūtīgs?

Jutīgs ir tāds:

1) kam ‘piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām)’:

jutīgi pirksti, jutīgs nervs;

2) kas ‘uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu)’:

jutīgs instruments.

Jūtīgs ir tāds, ‘kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem’:

jūtīgs cilvēks, jūtīga dvēsele.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. Sēj. Rīga : Zinātne, 1980, 64. lpp.).

Tātad viss, kas saistīts ar spēju uztvert ar maņu orgāniem un spēju sajust, ir jutīgs, viss, kas saistīts ar jūtām, ir jūtīgs.

• Kaplete vai kapsula?

Kaplete ir zāļu forma – no zāļu pulvera izgatavota iegarena, ieapaļa tablete. Vārddarināšanā līdzīgi taksobusam un bibliobusam tas uzskatāms par saplūdeni (kapsula + tablete = kaplete).

Kapsula – (viena no nozīmēm) ‘čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību’.

(Sk. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 2005, 340. un 341. lpp.)

• Kaskādavārija vai kaskādveida avārija?

Saliktenis kaskādavārija, arī kaskādes avātrija nozīmē, ka tā ir pašas kaskādes avārija, taču kaskādveida avārija nozīmē, ka avārijai ir kaskādes forma, tāpēc šādas formas avārijas apzīmēšanai ieteicams lietot terminu kaskādveida avārija.

Kā norādīts latviešu valodas gramatikās,

apzīmētāja funkcijā ir jālieto vārds ar fināli -veida, piemēram:

kaskādveida, gredzenveida, pakavveida,

bet izteicēja funkcijā – atvasinājums ar fināli -veidīgs:

kaskādveidīgs, gredzenveidīgs. Piemērs:

Ir notikusi kaskādveida avārija, bet avārija bija kaskādveidīga.

•    Kā vai nekā?

Kā un nekā ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpēs īpašības vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm. To lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir), tad lieto nekā:

Brālis ir garāks nekā māsa.

Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (ir vārdi nav, ne), tad lieto partikulu kā:

Brālis nav garāks kā māsa.

Minētajās salīdzinājuma konstrukcijās nekā un kā vietā var lietot prievārdu par:

Brālis ir/nav garāks par māsu.

(Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 61. lpp., Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 189. lpp.)

• Kartiņa vai kartīte?

Vārds karte ir 5. deklinācijas lietvārds.

No piektās deklinācijas lietvārdiem pamazināmās formas atvasina ar izskaņu -īte (nevis -iņa). Tātad pareizā pamazinājuma forma ir kartīte, nevis kartiņa.

•  Vai ir pareizi teikt koncīzi analizēt tekstu?

Vārds aizgūts no angļu vārda concise, un tā nozīme ir ‘koncentrēts, īss; kodolīgs’. Angļu valodas vārda lietojuma nav, jo latviešu valodā, kā redzams, ir atbilstīgi sinonīmi, kas pietiekami precīzi izsaka attiecīgo nojēgumu.

• Gaisa kondicionētājs vai kondicionieris?

Lietvārds kondicionētājs Latviešu valodas vārdnīcā (Rīga : Avots, 2006, 527. lpp.) skaidrots kā kondicionēšanas iekārta. Tātad – gaisa kondicionētājs.

• Ķidas vai šķilvji?

Ķidas ir zivju, putnu, arī sīku dzīvnieku iekšējie orgāni. Piemēram:

Zosu ķidas, ķidu zupa.

Savukārt vārda šķilvji nozīme ir šaurāka – tie ir putna kuņģi. Šie vārdi nav sinonīmi.

• Miskaste vai atkritumu spainis?

Vārds miskaste ir no vācu valodas aizgūts vārds, kura pamatā ir vārds mist – ‘mēsli’. Vārds lietots, lai apzīmētu atkritumu spaini, kasti, konteineru, urnu, – atkarībā no tvertnes lieluma. Vārds lietojams nekoptā sarunvalodā un rakstāms tā, kā to izrunā.

• Kāda ir vārda monitorings nozīme?

Monitorings (no angļu monitoring ‘uzmanīšana, novērošana’) ir apkārtējās dabasvides stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma; izšķir bioloģisko, ekoloģisko, biosfēras, klimata monitoringu; arī novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēma vispār.

(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 483. lpp.)

• Kā pareizi lietot vārdu profilakse?

Profilakse ir pasākumi, kurus veic, lai novērstu kaut ko nevēlamu, piemēram:

medicīnā – gripas profilakse;

tehnikā – akumulatora profilakse;

sabiedrībā – noziegumu profilakse;

(Sk. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 605. lpp., Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6.2 sēj. Rīga : Zinātne, 1987, 400. lpp.)

• Ko nozīmē vārds moda?

Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā šķirklī struktūras vidējais ir norādīts, ka galvenie struktūras vidējie ir moda un mediāna. Moda ir variants, kam sadalījuma rindā ir vislielākais biežums, piemēram:

visbiežāk sastopamais ģimenes lielums, algas līmenis u. c.

(Sk. Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca, Rīga : Zinātne, 2000, 479.–480. lpp.)

• Ofisa menedžments?

Latviešu valodā pareizāk būtu teikt biroja pārvaldība vai biroja vadīšana.

(Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Zinātne, 2000, 299. un 346. lpp.)

• Tulks un tulce?

Minot amata, profesijas, titula, goda nosaukumu vispārinātā nozīmē, lieto vīriešu dzimtes formu, jo dzimumam šādos gadījumos nav nozīmes: ministrs, skolotājs, tiesnesis, tulks. Savukārt, ja amata, profesijas, titula, goda nosaukums tiek minēts, runājot par konkrētu personu, t. i., kopā ar konkrētas personas vārdu un uzvārdu, attiecīgo nosaukumu tāpat kā vārdu un uzvārdu raksta vīriešu vai sieviešu dzimtē atbilstīgi konkrētās personas dzimumam:

ministrs – ministre, skolotājs – skolotāja, ārsts – ārste, tulks – tulce, leitnants – leitnante.

•  Pastāvīgs vai patstāvīgs bankas klients?

Latviešu valodā ir jāšķir īpašības vārdi pastāvīgs un patstāvīgs.

Pastāvīgs ir ‘tāds, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (par cilvēkiem, organizācijām u. tml.), // tāds, kas dara regulāri’. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6.1 sēj. Rīga : Zinātne, 1986, 470. lpp.)

Savukārt patstāvīgs ir ‘tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml. izvēle; tāds, kas nav atkarīgs (no kā), ir spējīgs eksistēt, darboties bez (kā) palīdzības, vadības’. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6.1 sēj. Rīga : Zinātne, 1986, 528. Lpp.)

Visticamāk, ka klients tomēr ir pastāvīgs, tātad tāds, kas banku apmeklē regulāri.

•   Omerta vai klusēšana?

Svešvārda omerta nozīme ir ‘klusēšanas likums, solidāra klusēšana (mafija)’.

(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 521. lpp.)

• Plastikas ķirurgs?

Plastiskās ķirurģijas speciālists ir plastikas ķirurgs. Vārda plastika nozīme medicīnā ir ‘ķermeņa daļu formas, funkcijas atjaunošana vai uzlabošana ar ķirurģiskiem paņēmieniem’. (Svešvārdu vārdnīca. Rīga : Jumava, 1999, 596. Lpp.)

Viens no profesiju nosaukumu veidošanas principiem medicīnā ir vārdkopas atkarīgā komponenta lietojums ģenitīvā (tātad sejas ķirurgs – nevis sejisks ķirurgs). Turklāt šāds profesijas nosaukums – plastikas ķirurgs (nevis plastiskais ķirurgs) – ir atrodams arī profesiju klasifikatorā, kas saskaņots ar LZA terminoloģijas komisijas lēmumiem.

• Pārskats vai pārskate?

Latviešu valodā ar atšķirīgu nozīmi ir gan vārds pārskats, gan pārskate.

Pārskats – ‘vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko)’, arī ‘ziņojums par veikto’, arī dokuments, kas ‘satur noteiktā sistēmā sakārtotus datus (par kādu laikaposmu)’, arī ‘publisks darbības rezultātu demonstrējums’. Piemēram:

pārskats par iespējām, darbības pārskats, pārskata referāts, pārskata izstāde.

Pārskate – ‘darbība, process → pārskatīt’. Piemēram:

apvidus pārskate, lēmuma pārskate.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6.1 sēj. Rīga : Zinātne, 1986, 393. Un 394. lpp.)

• Skolēni vai skolnieki?

Skolēni ir skolas audzēkņi un audzēknes.

Skolnieki ir skolas audzēkņi (zēni0.

Skolnieces ir skolas audzēknes (meitenes).

Tātad, ja ir nepieciešams uzrunāt tādas klases audzēkņus, kurā mācās gan zēni, gan meitenes, ir jālieto vārds skolēni. Ja klasē būtu tikai meitenes, daudzskaitlī varētu lietot vārdu skolnieces, ja klasē būtu tikai zēni, attiecīgi varētu lietot vai nu vārdu skolnieki, vai skolēni.

• Sertifikāts vai licence?

Licence ir

1) ‘valsts institūciju izdota atļauja uzsākt kādu nodarbošanos, piem., tirgoties ar noteiktām precēm, ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces’;

2) ‘dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu’;

3) ‘dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt’.

(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 427. lpp.)

Sertifikāts ir

1) ‘valsts aizņēmuma zīme’;

2) ‘rakstisks apliecinājums par piešķirtām pilnvarām, kvalifikāciju, iegūto izglītību, tehnikas (lidmašīnas, kuģa u. c.) derīguma ekspluatācijai, pārtikas produktu un ārstniecības preparātu kvalitāti u. c.’;

3) ‘dokuments, kas apliecina dārgmetāla raudzi’.

(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 700. lpp.)

Tātad licence ir atļauja darboties, bet sertifikāts – apliecinājums kaut kam.

• Kas ir saitiņa?

Saitiņa ir darbības vārds, kas vairāk vai mazāk ir zaudējis savu leksisko nozīmi un galvenokārt norāda uz teikuma priekšmeta un izteicēja daļu saistību. Visbiežāk par saitiņu lieto darbības vārdu būt (ir, nav, bija, nebija, būs, nebūs):

Diena nebija skaista, debess ir dzidra.

Retāk par saitiņu lieto kļūt, tapt, tikt (arī visās formās – netapa, netika, nekļuva, nekļūs):

Dienas kļūst gaišākas, naktis top īsākas.

Reizēm par saitiņu lieto arī šķist, likties, palikt:

Dienas liekas garākas, naktis šķiet īsākas.

•    Starp citu vai starpcitu?

Latviešu valodā ir iespraudums starp citu, ko raksta atsevišķi divos vārdos starp citu (nevis vienā vārdā starpcitu) un lieto, lai norādītu uz to, kas nav galvenais.

• Širmis vai aizslietnis?

Vārds širmis ir ģermāņu cilmes barbarisms, kura vietā latviešu literārajā valodā kāda priekšmeta norobežošanai vai aizklāšanai ir lietojams vārds aizslietnis.

• Spams vai surogātpasts?

Vārdam spams atbilstošu latvisku vārdu var atrast gan terminoloģijas portālā, gan arī Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā. Terminoloģijas portālā dots termins surogātpasts, kas skaidrots – ‘elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu’. (Termins LZA TK apstiprināts 1999, gadā.)

Preses lasītājā svešvārdu vārdnīcā vārds spams skaidrots: ‘elektroniskais surogātpasts, nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā’ (Rīga : Nordik, 2004, 441. lpp.).

Vārdu spams gan neiesakām lietot, jo tā vietā ir atbilstošs šī jēdziena latviskais apzīmējums surogātpasts. Turklāt sarunvalodā vēl pagaidām nav nostiprinājies 2004. gada jaunvāŗds mēstule, kas arī apzīmē surogātpastu.

• Vai ir pareizi lietot vārdu smirģelis?

Vārda smirģelis lietojumam nekāda ierobežojuma nav.

Smirģelis (2. nozīme) ir ‘slīpēšanai, pulēšanai, asināšanai paredzēts materiāls, kas ir sacementēts, piemēram, no sasmalcināta granīta’.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7.2 sēj. Rīga : Zinātne, 1991, 54. lpp.)

• Zobu suka vai zobu birste?

Latviešu literārajā valodā pareizais savienojums ir zobu suka. Vārds birste ir ģermānisms, kura lietošana oficiālos tekstos nav vēlama.

Suka ir ‘rīks (tīrīšanai, mazgāšanai), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu) elementi, un dažkārt no kāta’:

Matu suka. Zobu suka.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7.2 sēj. Rīga : Zinātne, 1991, 272. lpp.)

• Zāliens vai zālājs?

Gramatiski pareizas ir abas formas.

Zālājs ir ‘ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā. Dabisks zālājs. Sēts zālājs. Ilggadīgie zālāji (lauks.) – kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.’

Zāliens ir ‘īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals’, piemēram, pie mājas parasti ierīko zālienu.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga : Zinātne, 1996, 575. lpp.)

• Kādas nozīmes ir vārdam vīza?

Vārdam vīza ir divas nozīmes:

1) dokumenta uzraksts, kas apstiprina tā patiesumu, piešķir tam spēku vai nosaka tā turpmāku virzību;

2) atzīme pasē, ka atļauts iebraukt valstī, no tās izbraukt vai to šķērsot.

(Svešvārdu vārdnīca. Rīga : Jumava, 1999, 833. lpp.)

• Ārkārtas vai ārkārtējs?

Ārkārtas – tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam. Piemēram: ārkārtas sēde, ārkārtas kongress vai sapulce.

Ārkārtējs – pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts, vēl nebijis, nepiedzīvots. Piemēram: ārkārtējs gadījums vai notikums.

•    Bojāts vai iebojāts mandarīns?

Vārds bojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda bojāt un kura nozīme ir ‘padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu’, savukārt vārds iebojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda iebojāt un kura nozīme ir ‘mazliet, arī vietumis sabojāt’. Tātad – pareizi ir abi varianti, to vienīgā jēdzieniskā atšķirība ir bojājuma pakāpe.