Latvijas teritorijā dzīvojošie cilvēki 12. gadsimtā pārsvarā bija pagāni. 

Pievērst iedzīvotājus kristietībai sāka gan dāņu un zviedru katoļu misionāri no rietumiem, gan krievu pareizticīgie priesteri no austrumiem.

Latgaļu, sēļu un lībiešu vidū no Krievzemes sāka izplatīties pareizticība, par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastas lietas. 

12. gadsimta otrajā pusē vācu tirgotāji aizvien biežāk izmantoja Daugavas tirdzniecības ceļu un iegriezās lībiešu zemēs. Ceļojumos viņus pavadīja  priesteri, kuri rūpējās par reliģiskajiem rituāliem. Pēc atgriešanās dzimtenē tirgotāji un priesteri par redzēto stāstīja citiem, un tā ziņas par nekristītajām tautām sasniedza Romas Katoļu baznīcas vadību.

Krusta karus uzsāka Romas Katoļu baznīca, lai kristītu un pakļautu svešās teritorijas iedzīvotājus un iegūtu šo zemi. Tos, kuri piedalījās Krusta karā, sauca par krustnešiem.