Zviedrijas valdīšanas laikā Vidzemē atvēra vairākas . Piemēram, 1631. gadā atvēra Akadēmisko ģimnāziju. Tajā bija ar diviem teleskopiem. Publiskie disputi un lekcijas, ko rīkoja ģimnāzijā, izglītoja Rīgas iedzīvotājus. 1632. gadā pēc Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma Tērbatā dibināja augstskolu, ko par godu nosauca par Academia Gustaviana. Tā ir mūsdienu universitāte. Gustava akadēmijā studēja cilvēki no Zviedrijas, Somijas, Vācijas un arī . Lekcijas un disputi te notika valodā. Gustava akadēmija bija otrā Zviedrijas lielvalsts universitātes tipa iestāde līdzās pirmajai - Upsalas Karaliskajai universitātei. Akadēmijā varēja studēt filozofiju, jurisprudenci, medicīnu un teoloģiju. Akadēmijas profesors bija Georgs Mancelis, kas bija arī pirmās Latviešu-vācu autors.