Pārmaiņas muižu pārvaldīšanā vājināja muižnieku pozīcijas – liela daļa agrāko privāto muižu kļuva par kroņa jeb valsts varas (valdības) muižām, līdz ar to arī zemnieki kļuva par kronim piederīgiem, un tas garantēja viņiem labākus dzīves apstākļus.

Lai piesaistītu vietējos iedzīvotājus kristietībai, Zviedrijas karalis Kārlis XI sekmēja tās tulkošanu latviešu un igauņu valodā. Latviski to pārtulkoja Alūksnes mācītājs Ernsts Gliks. Bībeli pilnībā pirmo reizi izdeva 1689. gadā. Tās tulkojums bija svarīgs latviešu valodas attīstībā un zemnieku izglītošanā.

Zviedru laikā Vidzemē izveidoja trīs pakāpju tiesu sistēmu ar apelācijas (apstrīdēšanas) iespējām. Pateicoties šādai sistēmai, Vidzemes zemnieki varēja apstrīdēt zemākas tiesas (zemes tiesas) lēmumus augstākajā tiesā Stokholmā.