Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis ir apstiprināts 1921. gadā, un to atjaunoja 1993. gadā.

Likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" sniegts ģerboņa apraksts. Lielā valsts ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts: 1. — zilā laukā uzlecošas zelta saules puse, 2. — sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), 3. — sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā (Vidzeme, Latgale). Virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes. Vairoga turētāji — labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē sudraba grifs ar zelta mēli — balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros.

Ģerboņi ir arī Latvijas novadiem un pilsētām. Visbiežāk tajos izmanto konkrētajai vietai raksturīgo – kādu dzīvnieku, priekšmetu, dabas parādību u.c.