Sveicot visus Lāčplēša dienā, par šiem Jāņa Petera vārdiem vēl pēdējo nedēļu rosinām skolēnus Latvijā un diasporā domāt un rakstīt vai zīmēt, sūtot mums savus radošos darbus līdz Latvijas valsts svētkiem – 18. novembrim (konkursa nolikums šeit). Svētku nedēļā par savu valsti, savu valodu, savām tradīcijām un bagātībām domājam vairāk, pievēršam tām īpašu uzmanību, apzinoties, ka „mana valoda, mans gods ir arī spīts un izturība. Domas, apņemšanās un vēlēšanās,” kā 2009./2010. gada skolēnu radošo darbu krājumā „Mana valoda ir mans gods” rakstīja Madara Lakševica no Grobiņas.

2013. gada krājumā „Starp tevi un mani ir valoda” Laura Legzdiņa no Hamiltonas raksta:
„Īsta valoda ir, kad runājam ar citiem,
Bet visvairāk tad, kad nāk no sirds.”

„Man ir viena dzīve, viena sirds. Man ir simts sapņu, simts domu un simts vēlēšanos. Bet starp to visu ir miljoniem jūtu molekulu pret savu dzimteni. Savu Latviju. Savu bērnības zemi.” Tā 2011. gada skolēnu radošo darbu krājumā „Ko, Latvija, Tev varu dot?” par Latviju saka Sandija Putniņa no Mālpils.

„Latvija, Tevī ir tik daudz dzīvības,
Cik jūra viļņus met,
Cik saule siltumu dod,
Cik zaļai eglei skuju.

Latvija, Tev pieder tik daudz,
Daudzreiz vairāk par varavīksnes krāsām.
Mazliet mazāk par koku lapām,
Bet visa ir pietiekami.” /Arnita Garā no Rugāju novada, 2014, krājums „Latvija, es esmu Tavs bērns”/

Lai mums visiem īsteni latvisks šis svētku laiks!