„Lai gan juridisko tekstu mode bijusi mainīga, dažas ideāla aprises palikušas gandrīz nemainīgas – tā ir vēlme panākt juridisko tekstu vienkāršību un skaidrību. Arī redaktoriem šajā ziņā paveras plašs un, šķiet, nebeidzams darba lauks. Taču, pat ja tā ir cīņa ar vējdzirnavām, tajā var gūt daudz radoša prieka, gandarījuma un iedvesmas.” Tā Latviešu valodas aģentūrā iznākušajā grāmatā „Juridiskie teksti latviešu valodā. Tradīcijas sākotne un rediģēšanas principi” raksta autore Inese Treimane.

Grāmata „Juridiskie teksti latviešu valodā. Tradīcijas sākotne un rediģēšanas principi” izaugusi no prakses – no autores personiskās pieredzes darbā ar juridiskiem tekstiem un no vēlmes saprast, kāpēc šie teksti un to valoda ir tieši tādi. Proti, ciktāl tos ietekmējusi vēsturiskā tradīcija un ciktāl – maldīgi priekšstati par tradīciju, un kā tos rediģēt, lai vienlaikus ievērotu valodas likumības un nepārkāptu dažādus juridiskos tabu (jeb lai vilks paēdis un kaza dzīva). „Pamazām nācu pie atziņas – lai pilnvērtīgi rediģētu, nepieciešama dziļāka izpratne par šiem tekstiem un tie jāskata plašākā kontekstā. Krājoties pieredzei, meklēju teorētisku apstiprinājumu saviem empīriskajiem secinājumiem, un tā nu esmu nonākusi līdz šai grāmatai,” stāsta I. Treimane.

I. Treimanes grāmata ir pirmais izdevums, kas veltīts latviešu valodā tapušo juridisko tekstu tradīcijai saistībā ar kvalitātes un rediģēšanas jautājumiem, sniedzot ieskatu šo tekstu vēsturē, to izstrādes teorētiskajās nostādnēs un daloties pieredzē un ieteikumos par teksta kvalitātes uzlabošanas iespējām un racionālām darba metodēm. Izdevums var būt noderīgs palīgs juridisko tekstu izstrādātāju, tulkotāju un redaktoru darbā un topošo nozares speciālistu izaugsmē.

Grāmata iegādājama Latviešu valodas aģentūrā, meklējiet arī grāmatnīcās.

Inese Treimane (Mg. philol.) ir literatūrzinātniece un redaktore. Strādājusi izdevniecībā „Liesma”, Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, bijusi žurnāla „Karogs” Kritikas nodaļas vadītāja, publicējusi rakstus institūta kolektīvajos izdevumos un presē. Kopš 1997. gada darbojas tiesību aktu rediģēšanā. Strādājot Tulkošanas un terminoloģijas centrā un Valsts valodas centrā, bijusi atbildīga par tulkošanas metodikas un kvalitātes jautājumiem. Bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Ventspils Augstskolas lektore, vadījusi seminārus Eiropas Savienības iestāžu tulkotājiem un kā tiesību aktu tulkošanas eksperte piedalījusies vairākos starptautiskos projektos Bosnijā un Hercegovinā un Armēnijā.

 Par izdevumu

„Darbs interesants, vajadzīgs. To veidojis zinošs cilvēks ar lielu pieredzi tieši šajā jomā, daloties gan ar zināšanām, gan padomiem, gan plašākām pārdomām par juridiskās valodas problēmām.”

Dr. habil. philol. Andrejs Veisbergs

„Pirms 100 gadiem cilvēks varēja iemanīties nodzīvot visu mūžu, tā arī nesaskaroties ar juridiskiem tekstiem, jo ne katrs slēdza līgumus, devās uz tiesu. Mūsdienās gan no juridisku tekstu lasīšanas izvairīties diezgan grūti. Normatīvie akti regulē tik daudzus sabiedriskās dzīves aspektus, ka izvairīties no likumu un dažādu noteikumu lasīšanas nevienam sociāli aktīvam cilvēkam īsti nav iespējams. Kur nu vēl visi līgumi, kas mūsdienās rakstveidā tiek slēgti par katru vienu nieka pakalpojumu. Bet šo tekstu lasīšana ne vienmēr ir patīkams process. Jau izsenis juridiskus tekstus apvij nelāga slava – tie esot sarežģīti, piņķerīgi, nesaprotami. Bet kāpēc gan tā? Kāpēc dažkārt tik grūti saprast Eiropas Savienības tiesību aktu valodu? Kāpēc tā stilistiski tik ļoti atšķiras no Satversmes vai Civillikuma juridiskās valodas? Un galu galā – kad un kurš ir veidojis latviešu juridiskās valodas standartus? Atbildes uz jautājumiem meklējiet šajā grāmatā.

Ja jau pašu juridisko tekstu lasīšana ir piņķerīga un garlaicīga lieta, vai lasīšana par to, kā šādus tekstus rediģēt un tulkot, varētu būt aizraujošāka nodarbošanās? Noteikti jā! Autore ne tikai aplūko dažādas teorijā pazīstamas tulkošanas taktikas un teksta rediģēšanas metodes, bet arī sniedz plašāku kultūrvēsturisku kontekstu juridiskā teksta veidošanās tradīcijām latviešu valodā. Šī grāmatas sadaļa uzskatāma par nelielu vēsturisku pētījumu Latvijas tiesību vēsturē un valodniecības vēsturē. Juridiskie teksti ir daļa no Latvijas kultūras vēstures, un to tekstuālās īpatnības var daudz ko liecināt par sabiedrību, kurā tie tapa, un par cilvēkiem, kas tos rakstīja. Vai katram juristam ir zināms, kurā brīdī viņa izsmalcinātais juridiskās valodas stils draud pārtapt par „juridisku švaukstismu”? Interesanti uzzināt arī par Latvijā vēl mazpazīstamo, bet pasaulē jau plaši pazīstamo uz sazaroto „Law and Literature” pētījumu virzienu. Šajā jomā darbs atrastos gan valodniekiem, gan juristiem.

Grāmata beidzas ar vārdiem „Mēs rediģējam, un pasaule kļūst labāka”. Arī juridisko tekstu mērķis ir padarīt pasauli kaut nedaudz taisnīgāku un sakārtotāku, kaut nedaudz labāku nekā līdz šim. Ja juridiskie teksti būs skaidri un saprotami, tad šo mērķi izdosies sasniegt!”

Dr. iur., Mg. philol. Anda Smiltēna