Līdzīgi kā Rietumeiropā, arī Latvijas teritorijā 18. gadsimtā sāka izplatīties apgaismības idejas. Apgaismotājus Baltijā satrauca zemnieku kā dzimtļaužu beztiesiskais un ekonomiski smagais stāvoklis. Ievērojams apgaismes ideju popularizētājs bija skolotājs un valodnieks Gothards Frīdrihs Stenders (1714 – 1796), kas rūpējās par latviešu zemnieku izglītošanu un gādāja par grāmatām latviešu valodā. G.F. Stenders, saukts par Veco Stenderu, bija luterāņu mācītājs un arī latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs. Viņš izveidoja pirmo ilustrēto ābeci latviešu valodā. Vecā Stendera "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" ir pirmā zemniekiem domātā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā par dažādu zinātņu jautājumiem. Tāpat nozīmīga loma bija publicista un rakstnieka Garlība Helviga Merķeļa (1769 –1850) darbībai. Viņš sarakstīja grāmatu vācu valodā „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās”, kurā aprakstīja dzimtbūšanas radīto postu Vidzemē.