Senāk Lubānas ezera vietā bija kāda pils, kurā dzīvoja un valdīja bargs kungs. Viņš apprecēja raganas meitu. Kungs pastāvīgi karoja ar citiem kungiem. Bet, kad tie gribēja viņam uzbrukt, tad vecā ragana to paziņojusi savas meitas vīram. Milzis Lubāns to nevarējis paciest un lūdzis Dievu, lai tas soda bargo kungu. Tad no debesīm sācis tā līt ūdens, kas noslīcināja ļaunā kunga pili un visu tās apkārtni. Raganas meita paņēmusi zelta mucu un gribējusi bēgt. Bet tad spēris Pērkons un raganas meita ar visu mucu iekritusi zemē. Pils vietā radies ezers, un tas nosaukts par Lubānu.