• Daudz aprikožu vai daudz aprikozu?

Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze vai aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir 5. deklinācijas lietvārds, un 5. Deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija. Izņēmumi ir tie 5. deklinācijas lietvārdi, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram:

Mute – mutu (nevis mušu), aste – astu (nevis asšu).

 

• Eksamenācija vai eksaminācija?

Lietvārds eksaminācija ir darināts no darbības vārda eksaminēt (latīņu valodā exāmināre – ‘pārbaudīt’), turpretī lietvārda eksāmens pamatā ir latīņu lietvārda nominatīva forma exāmen ar nozīmi ‘pārbaude’, tāpēc latviešu valodā ir eksāmens – ar patskani e izskaņā – un eksaminācija – ar patskani i celmā.

(Sk. arī Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995)

 

• .. bijusī Padomju Savienība, bet Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika?

Valsts nosaukumā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika vārds Bijusī tiešām rakstāms ar lielo sākumburtu, jo šis vārds ietilpst valsts nosaukumā (tam ir īpašvārda nozīme). Pēc lielo sākumburtu lietošanas noteikumiem ar lielo sākumburtu rakstāmi visi patstāvīgas nozīmes vārdi valstu nosaukumos un valstu savienību nosaukumos. Ja vārds bijusī neietilpst valsts nosaukumā, tas rakstāms ar mazo sākumburtu.

 

• Biedru nauda vai biedra nauda?

Kā norādīts Latviešu literārās valodas vārdnīcā (2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 85. lpp.), latviešu valodā lietojams vārdu savienojums biedru nauda.

 

• Akciju Sabiedrība – A/s vai a/s?

Vārdu savienojuma akciju sabiedrība saīsināšanā A. Bankava vārdnīcā (Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga ; Avots, 2003, 12. lpp.) pieļauti vairāki varianti:

a/s (kopā ar nosaukumu), arī akc. sab-ba, AS, A/S.

Savukārt V. skujiņas grāmatā (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 25. Lpp.) un „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā” (Krumiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga : Valsts kanceleja, 2002, 98. Lpp.) minēts tikai viens saīsinājums – a/s (teikuma sākumā attiecīgi A/s).

 

• Maģistrs – saīsinājums Mg., bet bakalaurs – ?

Pēc līdzības ar doktora grāda apzīmēšanai lietojamo saīsinājumu Dr. apstiprināti arī saīsinājumi Mg. (‘maģistrs’) un Bc. (‘bakalaurs’). (Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 9. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2004, 30. lpp.)

 

• Čaikovskis vai Čaikovskijs?

          Rimskis-Korsakovs vai Rimskijs-Korsakovs?

Krievu valodā rakstītais uzvārds Чайковский latviešu valodā pareizi atveidojams: Čaikovskis. Uzvārdiem, kas krievu valodā beidzas ar -ский, -ская, -цкий, -цкая, latviešu valodā saskaņā ar nostiprinājušos tradīciju (ņemot vērā, ka tie ir poļu cilmes uzvārdi, kas beidzas ar izskaņu -ski, -cki) vīriešu dzimtes formu veido ar izskaņu -skis, -ckis un sieviešu dzimtes formu ar izskaņu -ska, -cka.

Tātad arī krievu valodā rakstītais dubultuzvārds Римский-Корсаков latviešu valodā ir atveidojams: Rimskis-Korsakovs.

 

• Bergam-Bergmanim vai Bergs-Bergmanim?

Dubultuzvārds uzskatāms par vienu uzvārdu. Katra uzvārda forma dubultuzvārdā ir ar galotni, un lietojumā katra daļa ir lokāma, piemēram:

Berga-Bergmaņa, Bergam-Bergmanim.

Sieviešu dubultuzvārdos abas daļas lietojamas ar sieviešu dzimtes galotni, un lietojumā arī katra daļa ir lokāma, piemēram:

Bergas-Bergmanes, Bergai-Bergamnei.

 

• Baneris vai banneris?

Vārda baneris pamatā ir angļu valodas vārds banner, kas atbilstīgi tā izrunai oriģinālvalodā latviešu valodā rakstāms ar vienu burtu n – baneris. Turklāt LZA Terminoloģijas komisija piedāvā šī vārda latvisko ekvivalentu – reklāmkarogs (norobežota reklāma tīmekļa lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā).

 

• .. briseles kāposti vai Briseles kāposti?

Vietvārdi neatkarīgi no to sugasvārdiskās nozīmes jebkurā nosaukumā rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tā kā Brisele ir vietvārds, nav pamata nosaukumā Briseles kāposti vārdu Brisele rakstīt ar mazo burtu.

 

• Cepjamais šķiņķis vai cepamais šķiņķis?

Tā kā vārds cepamais ir lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis, ko darina no tagadnes celma, tad pareizais variants ir cepamais šķiņķis (cep-u – cepams). Lokāmajiem ciešamās kārtas tagadnes divdabjiem ir arī noteiktās galotnes (kā šajā gadījumā).

 

• Krieviski – Ева, latviski – Ieva?

Saskaņā ar krievu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā sievietes priekšvārds Ева rakstāms Jeva (līdzīgi kā Елена – Jeļena, Егор – Jegors).

 

• Sanāksmes darba kārtība vai darbakārtība?

Pagaidām VVA Konsultāciju daļai pieejamos leksikogrāfiskajos avotos nav konstatēts salikteņa darbakārtība lietojums (lai gan ir darbalauks, darbabiedrs, darbaspējas), sastopams tikai vārdsavienojums darba kārtība – tātad precīzāks būtu rakstījums sanāksmes darba kārtība. Nozīme, ja raksta darbakārtība kā salikteni un darba kārtība kā vārdsavienojumu, nemainās.

 

• Darba vieta vai darbavieta?

Vārdu savienojumu darba vieta raksta atsevišķi, ja vārdu savienojuma nozīme ir vieta, kur veic darbu. Piemēram:

Mana darba vieta ir pie galda (loga).

Saliktenis darbavieta rakstāms, ja ar to tiek uzsvērta institūcija, kurā cilvēks strādā: iestāde, birojs, rūpnīca u. tml. Piemēram:

Mana darbavieta ir veikals „Rimi”.

•  Dabūju vai dabūnu?

Tagadnē 1. personas forma no darbības vārda dabūt ir – es dabūju (tu dabū, viņš, viņa dabū). 1. personas forma ir vienāda gan tagadnē, gan pagātnē.

 

• (1986. – 2005.) vai (1986–2005)?

Laika intervāla apzīmēšanai izmanto vienotājdomuzīmi, ko raksta bez atstarpēm starp vienojamiem vārdiem vai skaitļiem, tātad – (1986–2005).

 

• Oriģinālvalodā vārdi savienoti ar defisi, bet latviešu valodā…?

Vārdu savienojumus, kas oriģinālvalodā tiek rakstīti ar defisi, latviešu valodā parasti raksta vai nu savienojumā ar saikli (pirkšanas un pārdošanas līgums), vai darinot salikteni, piemēram: direktors-rīkotājs → rīkotājdirektors.

 

• Drēģera vai Drēģerja uzņēmums?

Otrās deklinācijas lietvārdiem, kas vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -is, vienskaitļa ģenitīvā raksturīga līdzskaņu mija, taču mīkstināto ŗ pašreizējā latviešu valodas oficiālajā rakstībā nelieto un literārajā izrunā tas sistēmas pēc ir gan ieteicams, bet nav obligāts. Tātad – pareizi būtu teikt Drēgeŗa vai Drēģera, bet rakstīt – Drēģera.

 

• Dubuluzvārdos defise vai domuzīme?

Dubuluzvārdā abas uzvārda daļas savienojamas ar defisi, piemēram: Bergs-Bergmanis, Birznieks-Upītis, Vīķe-Freiberga.

 

• Ingusa vai Ingus motocikls?

Priekšvārds Ingus ir 3. deklinācijas lietvārds (ar galotni -us vienskaitļa nominatīvā), un tā galotne vienskaitļa ģenitīvā ir tāda pati kā nominatīvā, tātad – Ingus motocikls.

Priekšvārds Inguss ir 1. deklinācijas lietvārds (ar galotni -s vienskaitļa nominatīvā), un tā galotne vienskaitļa ģenitīvā ir -a, tātad – Ingusa motocikls.

 

• Ģērbams vai ģērbjams? Stumams vai stumjams?

Lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabi darina no darbības vārda tagadnes celma, pievienojot izskaņu -ams, -ama, āms, -āma. Darbības vārdu ģērbt un stumt tagadnes celmi attiecīgi ir ģērbj- un stumj-. Tātad lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabju pareizās formas ir ģērbjams un stumjams.

 

• Kā saīsināt vārdu dīdžejs?

Vārda dīdžejs saīsinājums ir DJ (abi lielie burti).

(Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga : Avots, 2003, 21. lpp.)

 

• Kā latviešu valodā ir atveidojams somu uzvārds Haanpää?

Minētā somu uzvārda atveidojums latviešu valodā ir Hānpē.

Somu valodā garie patskaņi tiek apzīmēti ar diviem vienādiem patskaņiem, piemēram:

aa latviešu valodā ir ā, ää latviešu valodā – ē.

 

• HIV vai HIV?

Saīsinājumu vārdnīcā kā cilvēka imūndeficīta vīrusa saīsinājums ir norādīts HIV, līdzīgi kā, piemēram, hidroelektrostacijas saīsinājums HES. Tādējādi nav pamata saīsinājumu HIV kursivēt.

 

• E-pasts, epasts vai e-pasts?

Līdztekus pilnformas terminam elektroniskais pasts, LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi arī saīsināto formu e-pasts (termina elektronisks saīsinājumu e ar defisi pievieno pamatvārdam).

Arī Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīcā (Rīga : Avots, 2001, 167. lpp.) ir minēta saīsinātā forma e-pasts, bet nav minēta forma epasts.

Teikuma sākumā terminu e-pasts vajadzētu rakstīt ar lielo sākumburtu.

Forma epasts nav ieteicama.

 

• Laimīgu Jauno (vai jauno) gadu!

Ja, rakstot laimīgu jauno gadu, vēlam laimīgu visu nākamo gadu, tad nav pamata vārdu jauno rakstīt ar lielo sākumburtu, jo vārds jauno lietots sugasvārda funkcijā.

Tomēr nebūtu iebildumu arī pret vārda jauno rakstību ar lielo sākumburtu, šādi vārdam piešķirot īpašvārda funkciju.

Ar lielo burtu noteikti rakstāms svētku nosaukums Jaungada diena.

 

• Meitene kapucē vai kapucī?

Kapuce ir pie apģērba (biežāk pie virsdrēbēm) piestiprināta galvassega. Vārds lietojams sieviešu dzimtē. Piemēram:

Apmetnis ar kapuci, dziļa kapuce, ieraudzīju meiteni kapucē.

•   23 km vai km 23?

Latviešu valodā ir pieņemts, ka vārda kilometri saīsinājumu raksta aiz skaitļa – 23 km.

Kilometru saīsinājuma lietojums pirms skaitļa, piemēram, km 23, norāda aptuvenu kilometru skaitu.

 

• Kāpņu telpa vai kāpņutelpa?

Nojēgums kāpņu telpa (‘celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes’) rakstāms vārdkopas formā, tas ir, divos vārdos.

 

• Krēms vai krems?

Latviešu literārās valodas vārdnīcā (4. sēj. Rīga : Zinātne, 1980, 421. lpp.) vārdam krēms latviešu valodā ir vairākas nozīmes:

1) putota saldā krējuma un dažādu piedevu stingra masa, piemēram:

zemeņu krēms, rīsu krēms, garnēt torti ar krēmu;

2) kosmētiskā ziede, piemēram:

sejas krēms, roku krēms;

3) ziede apavu kopšanai, piemēram:

melnais apavu krēms, brūnais apavu krēms;

4) liķierim līdzīgs pabiezs alkoholisks dzēriens, piemēram;

dzert šokolādes krēmu.

Vārda krems latviešu valodā nav.

 

• Maģistratūra vai maģistrantūra?

Studiju posmu, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai, pareizi ir saukt par maģistrantūru (pēc analoģijas ar doktorantūru). Turklāt vārdam maģistratūra ir pavisam citas nozīmes:

1. tiesas iestāžu amatpersonu kopums;
2. vēst. augstākie valsts amati Senajā Romā.

 

• Kā pareizi ir saīsināt vārdus kungs un kundze?

V. Skujiņas grāmatā (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 25. lpp.) minētas šādas saīsinājumu formas:

kgs (dat. kgm),

kdze (dat. kdzei).

 

• Laulība vai laulības?

Laulība (vienskaitlī) ir noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus. Piemēram:

doties uz laulības reģistrācijas ceremoniju, stāties laulībā, reģistrēt laulību.

Laulības (daudzskaitlī) ir laulības reģistrācijas ceremonija. Piemēram:

svinīgas laulības, braukt uz laulībām baznīcā.

•    Lēkt vai lekt?

Nenoteiksmē ir lēkt, bet visās pārējās tagadnes formās ir īss patskanis e – lecu, lec, lec, taču atvasinājumos – -ē, piemēram, tāllēkšana, tāllēcējs.

•   Kā loka ielu nosaukumus ar noteikto galotni?

Ielu nosaukumus, kuru pamatā ir īpašības vārds ar noteikto galotni -ais, -ā, loka pēc īpašības vārdu ar noteikto galotni locīšanas parauga. Piemēram:

N. Lielā iela       Zaļais bulvāris

Ģ. Lielās ielas     Zaļā bulvāra

D. Lielajai ielai   Zaļajam bulvārim

A. Lielo ielu       Zaļo bulvāri

I. ar Lielo ielu     ar Zaļo bulvāri

L. Lielajā ielā     Zaļajā bulvārī

V. Lielā iela!     Zaļais bulvāri!

•    Gatim Liepam vai Gatim Liepai?

Vīrieša uzvārda Liepa datīva forma ir Liepam.

Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir vārdos ar galotnēm -a vai -e, tie ir latviešu valodas sugasvārdu 4. un 5. deklinācijas kopdzimtes vārdi (piemēram, pļāpa, balamute). Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi pēc 4. vai attiecīgi 5. deklinācijas sugasvārdu locīšanas sistēmas, dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā:

sieviešu uzvārdos ir attiecīgi galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei);

vīriešu uzvārdos ir attiecīgi galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).

 

• Mazgātava vai mazgātuve?

Ar izskaņu -uve atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) I konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, braukt – brauktuve.

Ar izskaņu -ava savukārt atvasina lietvārdus no divzilbju vai vairākzilbju, tātad II un III konjugācijas darbības vārdiem, piemēram:

adīt – adītava, mazgāt – mazgātava.

(Sk. arī Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.)

 

• Mirušo piemiņas diena vai Mirušo Piemiņas diena?

Atzīmējamu dienu nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms tikai pirmais vārds – Mirušo piemiņas diena.

 

• 2. pielikums vai pielikums Nr. 2?

Dokumentos numuru pieļaujams rakstīt divējādi:

pielikums Nr. 2 vai 2. pielikums.

 

• Olīva vai olīve?

Vārds olīva ir IV deklinācijas lietvārds, tātad ar galotni -a. Piemēram: zaļās olīvas, olīvas bez kauliņiem, olīvu (nevis olīvju) eļļa.

 

• Sapņi piepildās un piepildas?

Pareizi ir sapņi piepildās (galotnē ar garu patskani ā), jo visiem III konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, daudzskaitļa 1., 2. un atgriezeniskajiem darbības vārdiem arī 3. personā galotnē ir garš patskanis ā.

 

• Rasols vai rosols?

Salātu pareizais nosaukums ir rasols (nevis rosols).

(Sk. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 659. lpp.)

 

• Rise vai risa?

Kā norāda Latviešu literārās valodas vārdnīca (6.2 sēj. Rīga : Zinātne, 1987, 661. lpp.) vārdam rise ir divas nozīmes:

1) ‘ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi’, piemēram:

platas, dziļi iedangātas rises;

2) ‘iegriezta svītra (priekšmetā)’, piemēram:

dekoratīva rise.

Tā kā vārds beidzas ar galotni -e, tas pieder pie V deklinācijas, tāpēc daudzskaitļa ģenitīvā ir forma rišu (rišu nospiedumi, nevis risu).

 

• Samits vai sammits?

Vārds samits ir cēlies no angļu vārda summit, kura pamatnozīme ir ‘virsotne, arī augstākā pakāpē’. Latviešu valodā šo vārdu lieto kā politisku terminu, apzīmējot valsts vadītāju tikšanos. Sākotnēji vārds tika rakstīts atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā ar vienu m – samits. Domājams, angļu rakstības ietekmē pēdējā laikā parādās šī vārda rakstījums latviešu valodā arī ar m dubultojumu – sammits, kas neatbilst vārda izrunai angļu valodā un tāpēc latviešu valodā nebūtu vēlams, turklāt LZA Terminoloģijas komisija ir ieteikusi attiecīgā nojēguma izteikšanai lietot latvisko terminu galotņu apspriede.

• „Rīgas Balss” vai „Rīgas balss”?

Visi patstāvīgas nozīmes vārdi laikrakstu un žurnālu nosaukumos rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tātad – laikraksta nosaukumā „Rīgas Balss” abi vārdi rakstāmi ar lielo sākumburtu, bet žurnāla nosaukumā, piemēram, „Dārzs un Drava”, ar lielo sākumburtu rakstāmi vārdi Dārzs un Drava.

 

• Pašreiz vai patreiz?

Vārds patreiz nav iekļauts nevienā latviešu literārās valodas vārdnīcā (ne Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas, ne Latviešu literārās valodas vārdnīca). Iespējams, ka tā ir sava veida kontaminācija no vārdiem patlaban un pašreiz.

Vienīgais pareizais vārda lietojums ir pašreiz.

•   Raiva vai Raivja dārzs?

Līdzskaņu mijas pēc tradīcijas nav divzilbju īpašvārdos, kas beidzas ar -tis vai -dis, piemēram:

Artis (ģen. Arta), Valdis (ģen. Valda, arī Valža).

Tātad priekšvārdā Raivis ģenitīvā jābūt otrās deklinācijas lietvārdiem raksturīgajai mijai – Raivis → Raivja (v → vj).

 

• Putekļu sūcējs vai putekļsūcējs?

Ir divi varianti – var lietot vai nu salikteni putekļsūcējs, vai vārdu savienojumu putekļu sūcējs.

(Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 652. lpp.)

 

• Parmas siers vai parmas siers?

Ja siera šķirnes nosaukums saistīts ar kādu vietvārdu, tad tas rakstāms ar lielu sākumburtu, piemēram:

Šveices siers, Parmas siers, Čedaras siers (Čedaras ciems). Ja siera nosaukumā ir tikai sugasvārdi, siera nosaukumu raksta ar mazo burtu, piemēram:

biezpiena siers, ķimeņu siers, zaļais siers.

• Sāls – vīriešu vai sieviešu dzimtes vārds?

Sāls ir vīriešu dzimtes lietvārds, kuru lokā tāpat kā 2. deklinācijas lietvārdus akmens, zibens, ūdens, mēness u. c. Pamatojums: pret vārda sāls dalījumu – pārtikā lietotais un ķīmijā lietotais sāls – jau pirms daudziem gadiem iebilda ķīmiķi, jo nav pamata līdzīgu (vai pat vienādu!) ķīmisku elementu apzīmēšanai lietot vīriešu un sieviešu dzimti, turklāt apmēram pusē izlokšņu vārdu sāls vienskaitlī lieto vīriešu dzimtē. Tāpēc arī visu veidu sāls ir vīriešu dzimtes vārds.

 

• Bēru štrauss vai strauss?

Jautājuma minētie vārdi ir aizgūti no vācu valodas (der Strauss ar nozīmi ‘pušķis’) un ir atzīstami par barbarismiem, ko pareizā latviešu valodā nebūtu ieteicams lietot. Latviešu valodā būtu jāsaka bēru pušķis.

 

• Valsts Mākslas muzejs vai Valsts mākslas muzejs?

Pareizais muzeja nosaukuma rakstījums ir Valsts mākslas muzejs – tikai pirmais vārds Valsts ir rakstāms ar lielo sākumburtu.

(Īpašvārdu rakstība. Rīga : LR Valsts valodas centrs, 1998, 14. lpp.)

 

• Zina vai zin?

Darbības vārda zināt 3. personas pareizā forma ir zina, jo darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas 1. apakšgrupas darbības vārds tāpat kā lasīt, rakstīt, kur 3. personā ir lasa, raksta. Tāpēc pašreizējā valodas norma ir zina, savā laikā par pieļaujamu tika atzīta arī darbības vārda saīsināta forma zin, kas jaunākajos avotos vairs netiek minēta.

 

• Vārda diena vai vārdadiena?

Divos vārdos – vārda diena – rakstāma tad, ja ar to apzīmējama diena, kad kalendārā ierakstīts attiecīgā cilvēka vārds. Vārdadiena vienā vārdā rakstāma, ja ar to apzīmēta attiecīgā godadiena. Piemēram:

apsveikt cilvēku vārdadienā.

Praksē šīs jēdzieniskās nianses ir grūti nošķiramas, tāpēc arī rakstība nav stingri normējama. Abos gadījumos ir iespējams rakstīt gan vārda diena (divos vārdos), gan vārdadiena (vienā vārdā).

 

• Zivjaudzētava vai zivaudzētava?

Lai apzīmētu zivsaimniecību, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu, ir iespējams lietot salikteni zivaudzētava, retāk zivjaudzētava, tāpat arī vārdu savienojumu zivju audzētava.

 

• Jānis Vitte vai Jānis Vite?

Uzvārda pareizais rakstījums ir Vite – ar vienu līdzskaņa burtu t. Personvārdus, tātad arī uzvārdus, raksta saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem. Tāpēc personvārdu rakstībā nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus: bb, cc, dd, ff, gg, hh, kk, pp, ss, tt, vv, zz.

(LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 : Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju. 11. punkts.)

 

• Trim vai trijiem?

Pareizas ir abas skaitļa vārda trīs datīva formas – gan trim, gan trijiem. Izvēloties paplašināto skaitļa vārda formu, jāievēro atbilstošā lietvārda dzimte, piemēram, trijiem zēniem un trijām meitenēm.

• Aizkars vai aizskars?

Lai apzīmētu auduma, pinuma izstrādājumu kaut kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas, ir jāraksta vārds aizkars (atvasināt no darbības vārda aizkārt), savukārt rakstījums aizskars ir darbības vārda aizskart vienkāršās nākotnes 3. personas forma – [viņš] aizskars.

 

 

 

• Kāpēc valodā lieto vārdu bāriņtiesa, nevis bāreņtiesa? Latviešu valodā taču ir vārds bārenis, nevis bāriņš! 

Latviešu valodā vārda bārenis nozīme skaidrota – ‘bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem’. Piemēram, apaļš bārenis – bērns, kam nav vecāku (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 39. lpp.). Savukārt vārda bārenis novecojis sinonīms ir vārds bāriņš. Piemēram, bāriņu nauda, bāriņu manta, bāriņu aizbildņi. Bāriņu tiesa vārdnīcā skaidrota kā iestāde, kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 40. lpp.) Mūsdienu latviešu literārajā valodā vārdā bāriņtiesa saglabājusies vārda vēsturiskā forma.

 

• Kā pareizi rakstīt cepumu nosaukumu – bezē vai bizē? 

Cepumi, kas gatavoti no saputota olas baltuma un cukura, ir bezē [no vācu Baiser < fr. baiser ‘skūpsts’] cepumi. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 167. lpp.)

 

• Kā pareizi lietot vārdu Brodveja vai Brodvejs? 

Brodveja (angļu Broadway) ir viena no Ņujorkas centrālajām ielām, kas gareniski šķērso Manhetenu (Preses lasītāja vārdnīca. Rīga : Nordik, 2004, 75. lpp.). Latviešu valodā jau esam pieraduši šo vārdu lietot sieviešu dzimtē, tā ka nebūtu nekāda pamata šo tradīciju mainīt.

 

• Kā pareizi rakstīt nosaukumu «Daugavas vanagi»? 

Organizācijas nosaukums «Daugavas vanagi» ir uzskatāms par simbolisko nosaukumu, un to raksta pēdiņās, kursīvā vai citā grafiskā izcēlumā. Ar lielo sākumburtu simboliskajā nosaukumā ir rakstāms pirmais vārds.

Daugavas vanagi (bez attiecīga grafiska noformējuma) kā attiecīgās organizācijas biedru nosaukums ir tikpat simbolisks kā pašas organizācijas nosaukums un var radīt tikpat lielus pārpratumus un nevajadzīgas asociācijas ar konkrēto putnu sugu kā pats organizācijas nosaukums, tāpēc Valsts valodas aģentūras Konsultāciju daļa tomēr ieteiktu arī organizācijas biedru apzīmēšanai lietot kādu grafisku noformējumu, piemēram, sapulcējušies «Daugavas vanagi» u. tml.

 

• Kā pareizi rakstāmi svešvārdi: ezoterisks, ezoterija – ar īsu vai garu patskaņa burtu e? 

Vārda ezoterisks nozīme ir ‘slepens, apslēpts’ [gr. < esōterikos ‘iekšējs’], domāts vienīgi iesvētītiem, zinošiem (par reliģiskiem rituāliem, misticiskām mācībām u. tml.; (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 215. lpp.), un tas tiek rakstīts ar īsā patskaņa burtu e. Pēc analoģijas ar vārdu ezoterisks arī vārdā ezoterija ir rakstāms īsā patskaņa burts e. Tā kā minētos vārdus ar garo patskani neizrunā arī oriģinālvalodā, nav nekāda pamata tos rakstīt ar garā patskaņa burtu latviešu valodā.

 

• Tā kā presē sastopami vairāki slavenā somu autobraucēja vārda un uzvārda atveidojumi: Kimi Reikenens un Kimi Raikonens. Kurš no tiem ir pareizs? 

Autobraucēja vārds un uzvārds somu valodā ir Kimi Räikkönen. Ievērojot somu īpašvārdu atveides noteikumus (Dāņu, norvēģu, zvied- ru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Norden AB, 2003), mūsu alfabētā svešie burti ä un ö tiek atveidoti un izrunāti kā e. Tātad autobraucējs latviešu valodā pareizi būtu jādēvē Kimi Reikenens. Diemžēl praksē vairāk izplatījies neprecīzais uzvārda atveidojums Kimi Raikonens.

 

• Kā pareizi lietot zivs nosaukumu: piraja, piranja, piraņa vai piraija? 

Plēsīgā karpu dzimtas zivs piraija [no port. piranha], kas dzīvo Dienvidamerikā, bet 2008. gada vasarā tika izmakšķerēta kādā Daugavpils dīķī, rakstāma tieši šādā formā.

Pārējie sastopamie zivs nosaukumi piraja, piranja, piraņa nav atzīstami par pareiziem.

Līdz šim Latvijā izdotajās vārdnīcās zivs nosaukums bija sastopams piraija (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 572. lpp.) un piraja (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 611. lpp.). Lai novērstu nekonsekvenci, Latviešu valodas ekspertu komisija 2008. gada 23. janvāra sēdē ar balsu vairākumu atbalstīja zivs nosaukumu piraija.

 

• Kā pareizi lietot cepumu nosaukumu – pumperniķelis vai pumpermiķelis? Ja pumpermiķelis, vai tam ir sakars ar Miķeli?

Ar vārdu Miķelis saldajam un cietajam cepumam gan nav nekāda sakara. Pareizais cepuma nosaukums ir pumperniķelis. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 62. sēj. Rīga : Zinātne, 1987, 435. lpp.)

 

• Kā pareizi rakstāms vārds regula – ar īsā vai garā patskaņa burtu e? 

Vārds regula [lat. regula ‘noteikums, norma’] – kārtula, rīcības likums, noteikums, norma (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 642. lpp.). Vārds rakstāms ar īsā patskaņa burtu e uzsvērtajā zilbē.

 

• Kā pareizi lietot kaimiņvalsts salu – Sāremā vai Sāmsala? 

Igauņu valodā salas nosaukums rakstāms Saaremaa, kas latviešu valodā atveidojams Sāremā. Arī Konsultāciju daļas ieteikums būtu šo salu saukt Sāremā – atbilstoši igauņu valodā rakstītajam vietvārdam.

Salas nosaukumus Sāmu sala jeb Sāmsala nosaka latviešu valodā izveidojusies vēsturiska tradīcija. K. Karulis to skaidro ar vārda sāmi nozīmi, norādot, ka par vārda cilmi ir atšķirīgi, līdz šim nepierādīti uzskati: 1. Vārds saistīts ar nosaukumu somi [suõmi], uzskatot, ka sāmi sākotnēji bijusi kāda Baltijas somu cilts vai Baltijas somu senči, pirmtauta. 2. Vārds saistīts ar lībiešu Saarmaa, igauņu Saaremaa

‘Sāmsala’ ar r zudumu aiz gara patskaņa – tātad * sārms > sāms sākotnēji izlokšņu izrunā. (Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: Avots, 1992, 2. daļa, 152. lpp.)

 

• Kā pareizi rakstīt darbības vārdu, kas apzīmē dokumenta attēla «pārnešanu» elektroniski apskatāmā veidā? Dokumentus skenē vai skanē?» 

Pareizā forma – dokumentus skenē. Vārdnīcā šī vārda nozīmes ir skaidrotas šādi:

1. Skenēt (no angļu valodas vārda scan) jeb izskatīt cauri disketi vai cieto disku, meklējot vīrusus, nozīmē lietot antivīrusu programmu, lai pārbaudītu, vai jūsu datnēs nav datora vīrusu.

2. Skenēt tekstu vai attēlu nozīmē lietot skeneri, lai pārveidotu kaut ko iespiestu (piemēram, teksta fragmentu vai fotoattēlu) par datni, kuru var lietot datorā. (Angļu-latviešu skaidrojošā datorvārdnīca. Rīga : Jumava, 1998, 294. lpp.)

 

 

• Kā pareizi būtu rakstāms izrādes nosaukums – “Trīs sivēntiņi” vai “Trīs siventiņi”? Presē sastopami abi varianti.

Saskaņā ar mūsdienu latviešu valodā funkcionējošo derivatīvo modeli morfēma -ēn- ir viens no piedēkļiem, ko izmanto mazuļu nosaukšanai, turklāt patskanis ē netiek īsināts (ja, protams, ievēro standartvalodas normas). Žurnālistiem, šķiet, ļoti gribas izmantot tipisku derivatīvo dialektismu, kas fiksēts tautasdziesmās, bet neatbilst mūsdienu standartvalodas vārddarināšanas normai. Vārds sivēntiņš ir darināts no vārda sivēns, izmantojot interfiksu -t- un tipisko deminutīvpiedēkli -iņ- (citviet to dēvē par paplašināto piedēkli -tiņ-). Tieši tāpat darina vārdu sivēniņš – motivētājcelmam sivēn- pievieno deminutīvpiedēkli -iņ-. Mūsdienās līdzīgi jādarina arī vārds kucēntiņš.

 

• Kā ir pareizi – izlecējs vai izlēcējs?

Darītājvārdus – galvenokārt personu apzīmēšanai – atvasina no bezpiedēkļa verbu pagātnes celma, piemēram, pļāv-u – pļāv-ējs, pļāv-ēja; dūr-u – dūr-ējs, dūr-ēja; gāju – gāj-ējs, gāj-ēja; lēc-u, lēc-ējs, lēc-ēja (Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 107. lpp.). Tātad izlēcējs (skrējējs, lējējs, smēlējs), nevis izlecējs. Piebilstams, ka vārdam izlēcējs ir arī otra nozīme – ‘cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Rīga : Zinātne, 1975, 587. lpp.).

Arī lokāmajā pagātnes darāmās kārtas pagātnes divdabja formas veidošanā izmanto pagātnes celmu, piemēram, viņš bija izlēcis no gultas, nevis izlecis, jo pagātnes divdabjus veido no darbības vārdu pagātnes celma (viņš vakar lēca).

 

• Kas rakstāms ar lielo sākumburtu institūcijas nosaukumā Latvijas Valsts prezidenta kanceleja?

Šajā nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms vārds Latvijas un Valsts. Arī vārdu savienojumā Valsts prezidents vārds Valsts rakstāms ar lielo sākumburtu.

 

• Kā lietojami sākumburti vārdā tiesībsargs un vārdkopā Tiesībsarga birojs?

Tiesībsargs kā jebkurš amats latviešu valodā ir rakstāms ar mazo sākumburtu – tiesībsargs. Izņēmumi: Valsts prezidents, Ministru prezidents. Pirmais vārds savienojumā Tiesībsarga birojs ar lielo sākumburtu rakstāms tāpēc, ka tas ir institūcijas nosaukums.

 

• Kā pareizi atveidojams Lietuvas prezidentes vārds un uzvārds Dalia Grybauskaitė?

Lietuviešu patskanis y latviešu valodā atveidojams kā garais patskanis ī, tātad Lietuvas Valsts prezidentes priekšvārds un uzvārds latviešu valodā atveidojams Daļa Grībauskaite.

 

• Vai vārdi Buratīno un Čipolīno izskaņā rakstāmi ar īso vai garo patskani i?

Itāļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts, ka oriģinālvalodā patskaņu kvantitāte netiek apzīmēta. Garš patskanis a, e, i, o (ja tas neatrodas vārda pirmajā zilbē) lietojams latviešu valodā atdarinātajos itāliešu īpašvārdos līdzskaņu l, m, n, r priekšā vairākās vārdu izskaņās, tajā skaitā arī -ino, kas latviešu valodā atveidojams -īno, piemēram, Antonīno, tātad arī Buratīno, Čipolīno (ar garo patskaņa burtu ī), arī kapučīno [it. cappuccino].

 

• Kāpēc japāņu nosaukums O’Sensejs rakstāms ar lielo sākumburtu?

O’Sensejs japāņu valodā ir goda nosaukums ar nozīmi ‘Godājamais Skolotājs’, arī ‘Lielais Skolotājs’. Tāds japāņiem, piemēram, ir Morihejs Uešiba – aikido pamatlicējs. Pamatojums – ar lielajiem sākumburtiem latviešu valodā rakstāmi pagodinājuma vārdi: Viņa Augstība, Viņa Majestāte, Eminence. Japāņu goda nosaukums nav izņēmums.

 

• Kad lieto saīsinājumu Nr., un kad – nr.?

Saīsinājumu ar lielo sākumburtu lieto dokumentu numerācijā skaitļa priekšā (Nr. 1), savukārt saīsinājums ar mazo sākumburtu rakstāms pēc skaitļa (1. nr.).

 

• Kā ir pareizi – dokumentus vizē vai vīzē?

Latviešu literārajai valodai atbilst vārds vizēt: 1. Ierakstīt vīzu (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai. Ierēdnis vizē pasi. Vizē pasi vēstniecībā. 2. Uzrakstīt vīzu; iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai. Piemēram, zāļu (aptiekā) ir maz, un recepti nepieciešams vizēt aptieku pārvaldē (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga : Zinātne, 1996, 556. lpp.).

Variants vīzēt ar nozīmi ‘piešķirt vīzu’ ir populārs ārzemēs, piemēram, Latviešu valodas vārdnīcā, ko izdevusi Amerikas Latviešu apvienība 1993. gadā (sast. Valerija Bērziņa-Baltiņa, Jānis Bičolis; sk. 865. lpp.), taču Latvijā izdotajās vārdnīcās vārda vīzēt nav.

 

• Kā pareizi rakstīt abreviatūru spa?

LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi terminu spa (no latīņu valodas teiciena sanus per aquam – ‘veselība caur ūdeni’) kā nelokāmu sugasvārdu, apzīmējot ar to “plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai”, tātad noteiktu dziedniecisko pakalpojumu jomu, arī attiecīgo iestādi (plašāk jēdziena skaidrojumu sk. Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : LR Ekonomikas ministrija, 2008; arī “Akadterm” datubāzē). Izmantojot vārdu spa teikuma sākumā, to raksta ar lielo sākumburtu – Spa, piemēram, Spa atpūtas kompleksā notika interesentu seminārs. Īpašvārdu rakstības noteikumi (Īpašvārdu rakstība. Rīga : Valsts valodas centrs, 1998, 14. lpp.) nosaka, ka, veidojot vārdkopu, pirmais sugasvārds no diviem vai vairākiem sugasvārdiem nosaukumā, kas sākas ar vienu vai vairākiem īpašvārdiem, rakstāms ar lielo sākumburtu, piemēram, Baltijas Spa asociācija. Profesiju nosaukumos nelokāmo terminu spa pievieno attiecīgajam pamatvārdam un teikumā raksta ar mazo sākumburtu, piemēram, Sanatorijai vajadzīgs spa speciālists.

• Kā pareizi rakstāms – barbekjū vai bārbekjū?

Lai gan vārdnīcās minēti dažādi šī vārda rakstīšanas varianti, LR Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārda rakstību ar īso patskaņa burtu a – barbekjū (Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : LR Ekonomikas ministrija, 2008, 42. lpp.).

 

• Kā pareizi lietot svešvārdu – lurekss vai lūrekss?

Vārds latviešu valodā ienācis no angļu valodas (angl. lurex) ar nozīmi ‘dzija ar spīguļojošu pavedienu, kā arī no šādas dzijas ražots audums’ (Longman Dictionary of Contemporary English: 3rd ed.  Harlow, England : Longman, 1995, p. 853). Savukārt latviešu valodas normatīvajos avotos vārds fiksēts ar garā patskaņa -ū- rakstību – lūrekss (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 430. lpp.), piemēram, Konkursa “Jaunais vilnis” dalībnieku skatuves tērpos plaši tika izmantots lūrekss.

•   Vai vingrošanā ir Jamasita vai Jamasitas lēciens?

Lēciens nosaukts par godu japāņu olimpiskajam čempionam Jasuhiro Jamasitam. Tā kā Jamasita ir IV deklinācijas lietvārds, to loka pēc kopdzimtes lietvārdu locīšanas parauga. Tātad pareizi Jamasitas lēciens, nevis Jamasita lēciens.

 

• Kā pareizi veidojama daudzskaitļa ģenitīva forma: šaļļu vai šallu izstāde, ballu vai baļļu mūzika?

5. deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu (arī dubultotu līdzskaņu mija): leļļu kleitas, baļļu (sarīkojuma) mūzika, šaļļu izstāde. Savukārt balles (kā mērvienība) daudzskaitļa ģenitīvā labskaņas un pārpratumu novēršanas dēļ lietojamas bez līdzskaņu mīkstinājuma, piemēram, 10 ballu sistēma.

 

• Kā pareizi saukt Rīgas “Dinamo” spēlētājus – Rīgas dinamieši vai dinamoieši?

No nelokāmiem vārdiem nosaukumus var veidot divējādi – kā vārdkopu vai atvasinājumu, piemēram, Brno iedzīvotāji jeb brnoieši, Po iedzīvotāji jeb poieši.

No trīszilbju un vairākzilbju nelokāmiem vietvārdiem, kas beidzas ar -o, -u, -ā u. c., iedzīvotāju nosaukumus darina, atmetot beigu patskani un pievienojot izskaņu -ieši, piemēram, Bergāmo – bergāmieši, Sāremā – sāremieši (Konsultants : palīglīdzeklis valodas prakses jautājumos. 5. laidiens. Rīga : Avots, 1986, 16.–22. lpp).

Līdzīgi darina atvasinājumu komandas “Dinamo” spēlētājiem – atmetot vārdā Dinamo beigu patskani -o, tie ir nevis dinamoieši, bet dinamieši.

 

 

 

 

• Kā pareizi rakstāms svešvārds: hematogens vai hematogēns?

Ārstniecības preparātu, ko lieto mazasinības ārstēšanai, sauc par hematogēnu (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 261. lpp.). Jāuzsver, ka arī citi svešvārdi, kuriem ir tāds pats otrais komponents, proti, –gēns, piemēram, antigēns, fosgēns, rakstāmi ar garo patskani.

 

• Kā pareizi rakstāms vārds: autoklavēt vai autoklāvēt?

Vārds autoklavēt rakstāms ar īsā patskaņa burtu a fināles -ēt priekšā (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 112. lpp.).

 

• Kā pareizi saīsināt priekšvārdu Dzintars (ar Dz. vai D.)? Kāds iniciālis ir jālieto vārdu un uzvārdu saīsinājumā, ja vārds sākas ar burtu kopu dz vai dž?

Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Uzziņas materiālos kā otrā nozīme ir dota – personvārda (vārda, uzvārda, tēvvārda) pirmais burts. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtu kopu (burtkopu jeb digrafu) dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtu kopu, piem., Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž.

Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tādēļ, ka šie līdzskaņi vārda sākumā apzīmē vienu skaņu.

Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piem., Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.

 

• Kurš no vietvārda Jeruzaleme rakstības variantiem ir īstais, jo dažādos avotos tie atšķiras. Grāmatā „Ebreju tradīcija” (Rīga : Šamir, 2006) konsekventi lietota forma Jeruzāleme, bet 2008. gadā karšu izdevniecības „Jāņa sēta” izdotajā „Lielajā pasaules atlantā” lietota forma Jeruzaleme.

Jeruzāleme atspoguļo vācisko izrunu un, ja ievērotu vēl arī ebrejisko un arābisko, kurām šai sakarā tomēr lielāka loma, tad nepaliktu neviena zilbe (izņemot latvisko galotni), kura kādā no valodām nebūtu gara. Tā kā rakstība Jērūzālēme būtu pārāk sarežģīta (un arī grūti izrunājama), tad īpašvārdu kodificētāji, saskaņojot savu viedokli arī ar Bībeles tulkotājiem, nolēma nevienai zilbei privilēģijas nepiešķirt un palikt pie rakstības bez garumzīmēm (vēl par Bībeli runājot: reāli dažādos izdevumos abi varianti – Jeruzaleme un Jeruzāleme – atrodami atšķirīgās proporcijās, palaikam pat abi divi vienā un tai pašā grāmatā; varētu teikt, ka viens no izšķirošajiem bija jaunā tulkojuma gatavotāju viedoklis brīdī, kad Rīgā Laboratorijas iela tika pārdēvēta par Jeruzalemes ielu). Tātad – Jeruzaleme.

• Kā rakstāmi sporta veidu nosaukumi – loka šaušana vai lokšaušana; klinšu kāpšana vai klinškāpšana?

Minētie sporta veidu nosaukumi rakstāmi divos atsevišķos vārdos, t. i., kā vārdkopa: loka šaušana un klinšu kāpšana (Sporta vārdnīca. Rīga : n.i.m.s, 2002, 80. un 67. lpp).

 

• Kādas ministrijas mājaslapā rakstīts re-investēt. Vai tā ir pareizi?

Latviešu valodā priedēklis re- [latīņu re ‘atpakaļ, atkal, pretim’] norāda uz atkārtošanos, atjaunošanos, dotajai pretēju darbību, pretestību (Skujiņa, V. Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīca. Rīga : Kamene, 1999, 111. lpp.). Kā zināms, latviešu valodā priedēkļi nav rakstāmi atsevišķi no pārējās vārda daļas, nekāds izņēmums nav arī priedēklis re-, tātad reinvestēt.

 

• Kā latviešu valodā sauc Guaicwood un Petitgrain ēteriskās eļļas?

Gvajaka koka ēteriskā eļļa tiek izmantota kosmētikā. Petitgrain ir sīkgraudu (iespējams, kādu konkrētu graudu) ēteriskā eļļa.

 

• Kā pareizi jāsaīsina latīņu teiciens Post Scriptum – P. S. vai P. s.?

Latviešu valodā šī piezīme vēstules beigās tradicionāli nostiprinājusies, saīsinājumā rakstot lielos burtus. Tas arī fiksēts vairākos avotos (Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga : Avots, 2003, 59. lpp.; arī Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 883. lpp.; arī Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 24. lpp.).

 

• Kā pareizi latviski rakstīt vārdu savienojumu: Jēlas Universitāte vai Jēla Universitāte (ASV)

Par savu nosaukumu minētajai universitātei ir jāpateicas kādam Velsas tirgonim vārdā Elaihu Jeilam (Elihu Yale), kurš itin devīgi sponsorējis topošo augstskolu, turklāt šī uzvārda izruna patiešām ir [jeil]. Protams, Yale faktiski ir kļuvis par visa universitātes kompleksa nosaukumu un tādējādi arī par jaunvietvārdu, kas mazliet sarežģī dzimtes jautājumu. Taču ar Hārvardu un vēl dažu labu patiesībā ir gluži tāpat, tāpēc, paturot prātā šo un citas analoģijas, par visprecīzāko varētu atzīt universitātes nosaukuma variantu Jeila Universitāte.

 

• Kā pareizi saīsināt filoloģijas doktora nosaukumu latīņu valodā?

Atbilstoši Latvijā kopš 1991. gada lietotajai sistēmai filoloģijas doktora nosaukumu latīņu valodā saīsina Dr. philol., savukārt filozofijas – Dr. phil. Daudzās citās valstīs, piemēram, Vācijā, abos gadījumos raksta vienādi – Dr. phil. Jāatceras, ka vārda doktors saīsinājumu vienmēr raksta ar lielo sākumburtu – Dr. (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 28. lpp.).

 

• Kā pareizi darināt darbības vārdu no lietvārda rezekcija – rezecēt vai rezicēt?

Rezekcija [lat. resectio ‘atšķelšana’] – med. ķirurģiska operācija – kaula, orgāna vai orgāna daļas izgriešana, ko izdara dažu patoloģisku procesu (audzēja, iekaisuma, rētaina sašaurinājuma u. tml.) gadījumā (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 665. lpp.). Verbu rezecēt darina no latīņu re-secare, kura saknē ir patskanis -e, tātad – rezecēt.

 

• Kā darināt darbības vārdus no lietvārdiem projekcija un injekcija? Atbilstoši lietvārdiem – projecēt un injecēt vai projicēt un injicēt?

Darbības vārdus no šiem lietvārdiem darina, pamatojoties uz to rakstību oriģinālvalodā, t. i., latīņu valodā proicere un injicere. Tā kā minētajos pamatvārdos šajā pozīcijā ir -i, latviešu valodā vārdi projicēt un injicēt saknē rakstāmi ar -i. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 607. un 308. lpp.).

 

• Kā ir pareizi: akvatorijs vai akvatorija?

Akvatorija ir noteikts ūdens virsmas rajons. Piem., ostas akvatorija vai jūras līča akvatorija (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 47. lpp.).

 

• Kāda ir nākotnes forma – es lekšu vai lēkšu?

Darbības vārda nākotnes formas darina no verba nenoteiksmes celma. Tā kā minētā darbības vārda nenoteiksme ir lēkt, nākotnē es lēkšu (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 417. lpp.).

 

• Vai lietvārdam pults dsk. ģenitīvā ir līdzskaņu mija?

Vārds pults ir VI deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārds, un, līdzīgi kā citiem 6. deklinācijas lietvārdiem, tam dsk. ģenitīvā ir līdzskaņu mija. Tātad pareizi – pulšu, nevis pultu (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 645. lpp.).

 

• Kādi latviešu valodas likumi ir ņemti vērā, veidojot sieviešu dzimtes locījumu formas personvārdiem ar galotni –us, piemēram, Mikus Grigus – Mikum Grigum, Anna Grigus – Annai Grigui (ar atšķirībām datīvā)?

Sieviešu dzimtes datīva forma ar galotni –ui  ir sastopama jau Annas Brigaderes triloģijā „Dievs. Daba. Darbs.” Viens no tās tēliem ir Aņus.  Lūk, daži piemēri: Tad lai nāk katrs un brīnās: redz, kas tai Aņui par mantām!  Vēl trīs lietas ir Aņui, kādu nav nevienai citai sievai. (Anneles stāsti. Sprīdīša bibliotēka. Rīga : Liesma, 1987, 164. lpp.). Šāda datīva forma ir raksturīga zemgaliskajām izloksnēm.

Minētā datīva forma tika „atdzīvināta” Latviešu valodas ekspertu komisijā, kad tur notika diskusijas par uzvārdu rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai. Šo formu ieteica salīdzināmi vēsturiskās gramatikas speciāliste Marta Rudzīte. Tātad šī sieviešu dzimtes galotne nav nekāds valodnieku „izdomājums”, bet tā sakņojas latviešu valodā, kā to apliecina arī vēsturiskās gramatikas pētījumi.

 

 

 

• Kā pareizi rakstīt: bēta daļiņas vai bēta-daļiņas?

Bēta – šajā gadījumā ‘termina sastāvdaļa, kas norāda, ka termina nozīme saistāma ar bēta daļiņām’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 103. lpp.). Defisi lieto marku, standartu u. tml. apzīmējumos, sarežģītu ķīmisko savienojumu nosaukumos un dažos saīsinājumos, piem., „Audi-80”, N-acetil-p-fenetidīns u.tml. (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 119. lpp.). Defise šajā vārda savienojumā nav nepieciešama. 

• Kā pareizi rakstāms vārds harisma: ar –s– vai –z- ?

Vārda harisma pamatā ir gr. charisma < charis ‘labvēlība, (dieva) svētība’, tas nozīmē 1. rel. ‘Dieva žēlastība’; 2. ‘kādas personas autoritāte, kas saistīta ar izcilām, fascinējošām personiskām īpašībām – spilgtām runas dāvanām, gudrību, pievilcīgu ārieni vai suģestiju’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 271. lpp.) un rakstāms ar –s-.

 

•  Kā pareizi rakstīt: vandaļi vai vandāļi?

Vandaļi [lat. Vandali(i) < ģerm.] – 1. ‘ģermāņu ciltis, kas m. ē. 5. gs. iebruka Romā, izlaupīja to un iznīcināja daudzus antīkās kultūras pieminekļus’; 2. ‘mežonīgi postītāji, kultūras iznīcinātāji’; 3. vandalis [angļu vandal] – dat. ‘programma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots 2006, 837. lpp.).

Arī normatīvajos avotos, piem., Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: Avots, 1995, 838. lpp.), Latviešu literārās valodas vārdnīcā (Rīga: Zinātne, 1996, 8. sēj., 292. lpp.) norādīts, ka vārds vandaļirakstāms ar īsu –a-.

 

• Kā pareizi rakstīt Armēnijas prezidenta uzvārdu Sargsyan latviešu valodā?

Atbilstoši atveides norādījumiem (Salmiņa, V. Armēņu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2009, 166. lpp.) 2008. gadā ievēlētā Armēnijas prezidenta vārds latviski rakstāms: Seržs Sargsjans.

• Kā pareizi sauc auglības un vīnkopības dievu sengrieķu mitoloģijā: Dionīss vai Dionīsijs?

Šīs dievības vārds ir Dionīss (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 600. lpp.), savukārt svētkus, kurus svinēja četras reizes gadā par godu auglības un vīnkopības dievam Dionīsam, sauca par Dionīsijiem.

 

•  Kā ir pareizi: Pēteris Čaikovskis vai Pjotrs Čaikovskis?

Saskaņā ar krievu īpašvārdu atveides noteikumiem, atveidojot krievu komponista priekšvārdu un uzvārdu latviešu valodā, tas būtu Pjotrs Čaikovskis. Taču mums ir izveidojusies ļoti stabila tradīcija komponista vārdu latviešu valodā rakstīt kā Pēteris Čaikovskis, respektīvi, izmantot latviskoto šī priekšvārda variantu Pēteris. Līdzīgi latviešu valodā ir Pēteris I, nevis Pjotrs I.  Turklāt šāda rakstība – Pēteris Čaikovskis – ir minēta arī LatvijasPadomju enciklopēdijā, kur personvārdu atveides tika akceptēta, pamatojoties gan uz atveides noteikumiem, gan jau nostiprinātām tradīcijām.

 

• Kā pareizi atveidot japāņu pilsētas nosaukumu: Fukusima vai Fukušima?

Pēc japāņu īpašvārdu atveides noteikumiem –sh– pirms –i-atveidojams ar –s-. Tātad pareizi ir Fukusima (līdzīgi arī Hirosima un Cusima). Līdzīgi ar –s– izrunājams arī japāņu automobiļa „Micubishi” nosaukums (Eglīte, G. Japāņu valodas skaņu kopu problemātiskie atveides gadījumi latviešu valodā. Valodas aktualitātes. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2008, 3.–4. lpp.)

Jāpiebilst, ka forma Fukusima fiksēta arī Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: Avots, 1995, 905. lpp.), šādu rakstību atkārtoti atbalstīja arī Latviešu valodas ekspertu komisija (LVEK) 16.03.2011. sēdē (protokols Nr. 9).

 

• Kā pareizi saukt bijušo Lībijas diktatoru? Dzirdēti visdažādākie varianti. Plašsaziņas līdzekļos saka dažādi: Kadafi, Kadāfi, turklāt uzsverot gan pirmo, gan otro zilbi. Kā ir pareizi?

Kadāfi vārda un uzvārda angliskajai transkripcijai ir ļoti daudz variantu. Ievērojot arābu uzvārda latīņalfabētisko transliterāciju un arābu personvārdu atveides ieteikumus latviešu valodā, uzvārds latviski būtu rakstāms Kadāfi.  Turklāt šāda forma jau ir minēta Latvijas Padomju enciklopēdijā (LPE 10₂ sēj., 274. lpp.) – tātad uzvārda rakstība Kadāfi būtu jau uzskatāma par tradīciju.

 

• Kā pareizi rakstīt grieķu īpašvārdu: Kleio, Klio vai Klīo?

Sengrieķu mitoloģijas mūzas vārds Klīo [gr. Kleiō] ir pareizs un precīzs atbilstošās klasiskās oriģinālvalodas izrunas atveidojums. Tā kā divskaņi grieķu valodā sāka izzust jau ap 2. gs. p. m. ē, pēc tam šī vārda izrunā nostiprinājās garais –ī-. Turklāt šāda forma jau ir minēta Latvijas Padomju enciklopēdijā (LPE 10₂ sēj., 291. lpp.) un Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā (Rīga: Avots, 2005, 360. lpp.) – tātad rakstība un izruna Klīo jau būtu uzskatāma par tradīciju.

 

• Vai, šķirot laulību, lietuviešu tautības sieviete var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu, piem., Petraitīte?

Ministru kabineta noteikumu Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 81. punkts nosaka: „Arī lietuviešu tautības Latvijas iedzīvotājas var izmantot tiesības pēc laulībām saglabāt pirmslaulības uzvārdu vai atjaunot to pēc laulību šķiršanas. Tādā gadījumā šīs personas uzvārds beidzas ar attiecīgo neprecētas lietuviešu sievietes uzvārda izskaņu, piemēram, Aleknaite, Jucīte, Butkute”.

 

• Kā pareizi lokāms uzvārds Cinkus daudzskaitlī vīriešu un sieviešu dzimē?

A. (māsas) Cinkus                         (brāļi vai brālis un māsa) Cinki

Ģ. (māsu) Cinku                            (brāļu) Cinku

D. (māsām) Cinkūm                      (brāļiem) Cinkiem

A. (māsas) Cinkus                         (brāļus) Cinkus

I. ar (māsām) Cinkūm                   ar (brāļiem) Cinkiem

L. (māsās) Cinkūs                         (brāļos) Cinkos

V. (māsas) Cinkus!                        (brāļi) Cinki!

 (Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Rīga : Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.)

 

•  Kā ir pareizi dsk. ģenitīvā: planšetu vai planšešu?

Kā zināms, samērā daudziem 5. deklinācijas lietvārdiem labskaņas vai pārpratumu novēršanas dēļ daudzskaitļa ģenitīvā mijas nav. Tāpēc arī šajā gadījumā pareizi ir planšetu, nevis planšešu (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga: Avots, 1995, 617. lpp.).

 

• Vai cilvēks patlaban dien vai dienē armijā? Kā ir pareizi?

Normatīvajos avotos minēti dažādi locīšanas veidi, piem., es dienēju, tu dienē, viņš (viņa) dienē, mēs dienējam, jūs dienējat, viņi (viņas) dienē (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga: Avots, 1995, 178. lpp.); es dienu, tu dieni, viņš dien, mēs dienam, jūs dienat, viņi (viņas) dien (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 242. lpp.). Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi, taču svarīgi ir tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.

 

• Presē rakstīts: pie krematorija pulcējās daudz pavadītāju? Vai tad vārds krematorija nav sieviešu dzimtē?

Vārds krematorija latviešu valodā ir sieviešu dzimtē (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga: Avots, 1995, 391. lpp.). Visticamāk, šī kļūda ir ieviesusies krievu valodas ietekmes dēļ, jo krievu valodā attiecīgais vārds ir vīriešu dzimtē. Pareizi: pie krematorijas pulcējās daudz pavadītāju.

 

• Kā pareizi latviešu valodā: lenta vai lente?

Normatīvajos avotos norādīts, ka vārds lente latviešu valodā pieder pie V deklinācijas, respektīvi, tam ir galotne –e (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga: Avots, 1995, 417. lpp.). Lai gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā (4. sēj. Rīga: Zinātne, 1980, 648. lpp.) pie vārdalente norādīta arī retāk lietotā forma lenta, atbalstāms būtu lietvārda lente lietojums ar galotni -e.

Vārds lenta – ar galotni –a – ticis aizgūts no krievu valodas, kur attiecīgais vārds beidzas ar galotni –a; turklāt šo formu stiprinājis tas, ka padomju gados Rīgā bija tekstilgalantērijas fabrika „Lenta”.

 

• Latviešu valodā ierasts kļuvis teiciens sargi ausis! (arī sargi acis, galvu! u. tml). Taču tikpat bieži dzirdēts, ka saka: sargā ausis! Kurš no šiem lietojuma variantiem ir pareizs?

Pavēles izteiksme no verba sargāt ir divējāda: (tu) sargā un (jūs) sargājiet vai (tu) sargi un (jūs) sargiet! Tā kā vienlīdz lietojamas ir abas verba formas.