• Apsūdzētais vai apsūdzamais?

Juridisko terminu vārdnīcā vārdi apsūdzētais un apsūdzamais ir doti kā sinonīmi ar nozīmi ‘persona kriminālprocesā, kura pirmstiesas izmeklēšanā ar īpašu lēmumu saukta pie kriminālatbildības un kurai ir uzrādāma apsūdzība par konkrēta nozieguma izdarīšanu’. (Juridisko terminu vārdnīca. Rīga : Nordik, 1998, 20. lpp.)

Praksē tomēr izplatītāks ir vārda apsūdzētais lietojums.

 

•  Čaula vai čaumala?

Viena no vārda čaula nozīmēm ir ‘ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem)’. Savukārt vārda čaumala nozīme ir ‘ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai)’. Tātad pareizi būtu valrieksta čaula. Taču valodas praksē šie abi vārdi bieži tiek jaukti. (Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 215.–216. lpp.)

 

• Apsargājama vai apsargāta stāvvieta?

No gramatikas viedokļa abi varianti ir pareizi. Taču jāievēro satura nianses.

Apsargājama – ir ciešamās kārtas tagadnes divdabis, kas nosauc būtisku pazīmi: šo stāvvietu nepieciešams apsargāt.

Apsargāta – ir ciešamās kārtas pagātnes divdabis, kas norāda, ka stāvvieta jau tiek apsargāta.

Stāvvietas norādei ieteicams lietot divdabi apsargāta, lai nerastos nekādi pārpratumi.

 

• Brends – zīmols, bet brendings – ?

LZA Terminoloģijas komisijas izdevumā Terminoloģijas jaunumi 2003. gada 4. numurā iz izskaidrots LZA TK lēmums Nr. 23 Par angļu vārda brand atbilsmi latviešu valodā.

LZA TK atzīst, ka angļu vārda brand vietā latviešu valodā priekšroka dodama jaunvārdam zīmols. Zīmols – „tēls, kas saistīts ar prečzīmi, firmas zīmi, logo u. tml. vārdu, vārdkopu, grafisku veidojumu, simbolu vai citu zīmi un kāds indivīdam un sabiedrībai veidojas (tiek veidots) par kādu vienumu – personu, formu, preci vai pakalpojumu”.

Attiecīgi brendingu TK iesaka latviski atveidot ar vārdkopu vai salikteni – zīmola veidošanās, zīmola veidošana, zīmolveide.

•   Dāvinājums vai ziedojums?

Vārda dāvinājums nozīme ir ‘tiesisks darījums, kurā kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību’. (Juridisko terminu vārdnīca. Rīga : Nordik, 1998, 56.–57. lpp.)

Vārda ziedojums nozīme ir ‘atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ; tas (parasti materiālās vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ’. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga : Zinātne, 1996, 623.–627. lpp.)

Tātad atšķirībā no dāvinājuma ziedojums ir ar konkrētu mērķi, paredzēts konkrētam mērķim, piemēram:

ziedot līdzekļus skolas celšanai.

•   Vai ir pareizi teikt – dot vārdu?

Kā frazeoloģisms vārdu savienojums dot vārdu latviešu valodā lietojams vairākās nozīmēs, no kurām viena ir ‘atļauja, tiesības publiski runāt, izteikt savas domas; arī šāda runa.

Dod (kādam) vārdu sapulcē (sanāksmē)’. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 1150. lpp.)

 

• Forma, veidlapa vai kartīte?

Vārda forma semantika konkrētajā nozīmē ir ‘noteikts paraugs’, piemēram:

protokola forma, biļetena forma.

(Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 538. lpp.)

Vārda veidlapa nozīme ir ‘noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām’, piemēram;

standartizēta veidlapa, tabulas veidlapa.

(Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga : Zinātne, 1996, 350. lpp.)

Vārda kartīte semantika konkrētajā nozīmē ir ‘neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)’, piemēram:

kataloga kartīte, kartotēkas kartīte.

(Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga : Zinātne, 1980, 188. lpp.)

Tātad jebkura noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu ir veidlapa (veidlapa ir virsjēdziens visiem minētajiem veidiem), savukārt par kartīti dēvējama noteiktas ārējas formas veidlapa (sk. iepriekšminēto vārda skaidrojumu). Forma ir noteikta parauga veidlapa, kam parasti raksturīgs specifisks teksts, specifiski jautājumi.

•    Ekspedēt un Ekspedēšanas nodaļa?

Vārds ekspedēt [lat. expedire ‘nosūtīt’] – nosūtīt pēc piederības (preci, korespondenci u. c.).

(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 119. lpp.)

Pamatojoties uz šo skaidrojumu, var lietot vārdkopu Ekspedēšanas nodaļa, kurā ir attiecīgais atvasinājums. Savukārt darbinieki, kas veic ekspedēšanu, ir ekspeditori.

Tomēr ieteicams lietot latviešu valodas vārdus: sūtīt, Sūtījumu nodaļa.

•  Godātie kungi vai godājamie kungi?

Latviešu valodā cieņas un godājuma izteikšanai vienlīdz lietojamas abas divdabju formas – gan godājamais, gan godātais. Tomēr nelielu nozīmes niansi var izšķirt:

tagadnes divdabja formu (ciešamās kārtas tagadnes divdabis ar noteikto galotni -ais), proti, godājamais, vairāk lieto, uzrunājot pazīstamāku personu (arī bez tiešas personiskās pazīšanās);

ar pagātnes divdabja formu (ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar noteikto galotni), proti, godātais, uzrunā tālāku, svešāku, kaut arī ne mazāk godājamu personu.

(Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 52. lpp.)

 

• Inkasents vai inkasators?

Kasieris, kas saņem naudu vai citas vērtības citās iestādēs, uzņēmumos u. tml., ir inkasents. Inkasators ir rusificēta forma.

 

• Kā skaidrojams vārds formēt?

Vārda formēt nozīmes:

1) ‘veidot (parasti organizētu cilvēku grupu). Formēt karaspēka daļu. Formēt ekspedīciju’;

2) ‘piešķirt formu, veidu, veidot (priekšmetu, vielu). Formēt papīra masu’.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 540. lpp., Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 235. lpp.)

 

• Vai ir pareizi teikt – izglītojoša lekcija?

No latviešu literārās valodas viedokļa šāda vārdkopa – izglītojoša lekcija – ir pareiza un lietojama.

Lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi veido no pārejoša vai nepārejoša darbības vārda tagadnes celma, un šāds divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku.

J. Endzelīna un K. Mīlenbaha Latviešu gramatikā (1907) norādīts, ka šie divdabji veidojami pārsvarā no nepārejošiem verbiem, bet no pārejošiem verbiem tie tautas valodā ļoti reti sastopami. Taču mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabju formu veidošanā pārejamības un nepārejamības dēļ vairs nepastāv.

 

• Izpildīt vai aizpildīt anketu un veidlapu?

Pareizi: aizpildīt veidlapu.

Vārdam aizpildīt viena no nozīmēm ir ‘ierakstīt veidlapā, ailē’.

(Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Rīga : Zinātne, 1972, 95. lpp.)

Vārdam izpildīt ar nozīmi ‘ierakstīt veidlapā, ailē’ ir semantiski samērā attālināta nozīme no vārda pamatnozīmes, tāpēc arī mazāk ieteicams ir lietojums izpildīt veidlapu.

Arī Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā norādīts, ka izpildīt var darbus, pasūtījumu, prasības, noteikumus, bet aizpildīt var tukšumus, veidlapu, anketu un deklarāciju.

(Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Valsts kanceleja, 2002, 67. lpp.)

 

• Džodžoba vai jojoba?

Tā kā Amerikas tukšnešauga (simmondsia chinesis) nosaukums ir spāņu cilmes, tad atbilstoši izrunai oriģinālvalodā pareizs nosaukums būtu hohoba.

Kosmētikā izmanto hohobas auga sēklu eļļu. Piemēram:

vannas sāls ar hohobu.

•    Krustiņš vai (jeb) svītriņa?

Minētajā konstrukcijā ir jālieto saiklis vai, piemēram:

atzīmējiet ar krustiņu vai svītriņu.

Ir jāšķir saikļu vai un jeb lietojums.

Saiklis vai lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē dažādus jēdzienus (grāmata vai burtnīca), savukārt saiklis jeb lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu (tālrunis jeb telefons).

(Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 186. lpp.)

 

•  Koroborēt vai ierakstīt zemesgrāmatā?

Koroborēt (latīņu corrōborāre ‘nostiprināt’) nozīmē ‘ierakstīt zemesgrāmatā’. Gan vārdu savienojums ierakstīt zemesgrāmatā, gan svešvārds koroborēt ir lietojams, apzīmējot šo procesu.

(Sk. Svešvārdu vārdnīca. Rīga : Jumava, 1999, 400. lpp.)

 

• Jutīgs vai jūtīgs?

Jutīgs ir tāds:

1) kam ‘piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām)’:

jutīgi pirksti, jutīgs nervs;

2) kas ‘uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu)’:

jutīgs instruments.

Jūtīgs ir tāds, ‘kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem’:

jūtīgs cilvēks, jūtīga dvēsele.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. Sēj. Rīga : Zinātne, 1980, 64. lpp.).

Tātad viss, kas saistīts ar spēju uztvert ar maņu orgāniem un spēju sajust, ir jutīgs, viss, kas saistīts ar jūtām, ir jūtīgs.

 

• Kaplete vai kapsula?

Kaplete ir zāļu forma – no zāļu pulvera izgatavota iegarena, ieapaļa tablete. Vārddarināšanā līdzīgi taksobusam un bibliobusam tas uzskatāms par saplūdeni (kapsula + tablete = kaplete).

Kapsula – (viena no nozīmēm) ‘čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību’.

(Sk. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 2005, 340. un 341. lpp.)

 

• Kaskādavārija vai kaskādveida avārija?

Saliktenis kaskādavārija, arī kaskādes avātrija nozīmē, ka tā ir pašas kaskādes avārija, taču kaskādveida avārija nozīmē, ka avārijai ir kaskādes forma, tāpēc šādas formas avārijas apzīmēšanai ieteicams lietot terminu kaskādveida avārija.

Kā norādīts latviešu valodas gramatikās,

apzīmētāja funkcijā ir jālieto vārds ar fināli -veida, piemēram:

kaskādveida, gredzenveida, pakavveida,

bet izteicēja funkcijā – atvasinājums ar fināli -veidīgs:

kaskādveidīgs, gredzenveidīgs. Piemērs:

Ir notikusi kaskādveida avārija, bet avārija bija kaskādveidīga.

•    Kā vai nekā?

Kā un nekā ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpēs īpašības vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm. To lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir), tad lieto nekā:

Brālis ir garāks nekā māsa.

Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (ir vārdi nav, ne), tad lieto partikulu kā:

Brālis nav garāks kā māsa.

Minētajās salīdzinājuma konstrukcijās nekā un kā vietā var lietot prievārdu par:

Brālis ir/nav garāks par māsu.

(Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 61. lpp., Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 189. lpp.)

 

• Kartiņa vai kartīte?

Vārds karte ir 5. deklinācijas lietvārds.

No piektās deklinācijas lietvārdiem pamazināmās formas atvasina ar izskaņu -īte (nevis -iņa). Tātad pareizā pamazinājuma forma ir kartīte, nevis kartiņa.

 

•  Vai ir pareizi teikt koncīzi analizēt tekstu?

Vārds aizgūts no angļu vārda concise, un tā nozīme ir ‘koncentrēts, īss; kodolīgs’. Angļu valodas vārda lietojuma nav, jo latviešu valodā, kā redzams, ir atbilstīgi sinonīmi, kas pietiekami precīzi izsaka attiecīgo nojēgumu.

 

• Gaisa kondicionētājs vai kondicionieris?

Lietvārds kondicionētājs Latviešu valodas vārdnīcā (Rīga : Avots, 2006, 527. lpp.) skaidrots kā kondicionēšanas iekārta. Tātad – gaisa kondicionētājs.

 

• Ķidas vai šķilvji?

Ķidas ir zivju, putnu, arī sīku dzīvnieku iekšējie orgāni. Piemēram:

Zosu ķidas, ķidu zupa.

Savukārt vārda šķilvji nozīme ir šaurāka – tie ir putna kuņģi. Šie vārdi nav sinonīmi.

 

• Miskaste vai atkritumu spainis?

Vārds miskaste ir no vācu valodas aizgūts vārds, kura pamatā ir vārds mist – ‘mēsli’. Vārds lietots, lai apzīmētu atkritumu spaini, kasti, konteineru, urnu, – atkarībā no tvertnes lieluma. Vārds lietojams nekoptā sarunvalodā un rakstāms tā, kā to izrunā.

 

• Kāda ir vārda monitorings nozīme?

Monitorings (no angļu monitoring ‘uzmanīšana, novērošana’) ir apkārtējās dabasvides stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma; izšķir bioloģisko, ekoloģisko, biosfēras, klimata monitoringu; arī novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēma vispār.

(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 483. lpp.)

 

• Kā pareizi lietot vārdu profilakse?

Profilakse ir pasākumi, kurus veic, lai novērstu kaut ko nevēlamu, piemēram:

medicīnā – gripas profilakse;

tehnikā – akumulatora profilakse;

sabiedrībā – noziegumu profilakse;

(Sk. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 605. lpp., Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6.2 sēj. Rīga : Zinātne, 1987, 400. lpp.)

 

• Ko nozīmē vārds moda?

Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā šķirklī struktūras vidējais ir norādīts, ka galvenie struktūras vidējie ir moda un mediāna. Moda ir variants, kam sadalījuma rindā ir vislielākais biežums, piemēram:

visbiežāk sastopamais ģimenes lielums, algas līmenis u. c.

(Sk. Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca, Rīga : Zinātne, 2000, 479.–480. lpp.)

 

• Ofisa menedžments?

Latviešu valodā pareizāk būtu teikt biroja pārvaldība vai biroja vadīšana.

(Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Zinātne, 2000, 299. un 346. lpp.)

 

• Tulks un tulce?

Minot amata, profesijas, titula, goda nosaukumu vispārinātā nozīmē, lieto vīriešu dzimtes formu, jo dzimumam šādos gadījumos nav nozīmes: ministrs, skolotājs, tiesnesis, tulks. Savukārt, ja amata, profesijas, titula, goda nosaukums tiek minēts, runājot par konkrētu personu, t. i., kopā ar konkrētas personas vārdu un uzvārdu, attiecīgo nosaukumu tāpat kā vārdu un uzvārdu raksta vīriešu vai sieviešu dzimtē atbilstīgi konkrētās personas dzimumam:

ministrs – ministre, skolotājs – skolotāja, ārsts – ārste, tulks – tulce, leitnants – leitnante.

•  Pastāvīgs vai patstāvīgs bankas klients?

Latviešu valodā ir jāšķir īpašības vārdi pastāvīgs un patstāvīgs.

Pastāvīgs ir ‘tāds, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (par cilvēkiem, organizācijām u. tml.), // tāds, kas dara regulāri’. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6.1 sēj. Rīga : Zinātne, 1986, 470. lpp.)

Savukārt patstāvīgs ir ‘tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml. izvēle; tāds, kas nav atkarīgs (no kā), ir spējīgs eksistēt, darboties bez (kā) palīdzības, vadības’. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6.1 sēj. Rīga : Zinātne, 1986, 528. Lpp.)

Visticamāk, ka klients tomēr ir pastāvīgs, tātad tāds, kas banku apmeklē regulāri.

 

•   Omerta vai klusēšana?

Svešvārda omerta nozīme ir ‘klusēšanas likums, solidāra klusēšana (mafija)’.

(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 521. lpp.)

 

• Plastikas ķirurgs?

Plastiskās ķirurģijas speciālists ir plastikas ķirurgs. Vārda plastika nozīme medicīnā ir ‘ķermeņa daļu formas, funkcijas atjaunošana vai uzlabošana ar ķirurģiskiem paņēmieniem’. (Svešvārdu vārdnīca. Rīga : Jumava, 1999, 596. Lpp.)

Viens no profesiju nosaukumu veidošanas principiem medicīnā ir vārdkopas atkarīgā komponenta lietojums ģenitīvā (tātad sejas ķirurgs – nevis sejisks ķirurgs). Turklāt šāds profesijas nosaukums – plastikas ķirurgs (nevis plastiskais ķirurgs) – ir atrodams arī profesiju klasifikatorā, kas saskaņots ar LZA terminoloģijas komisijas lēmumiem.

 

• Pārskats vai pārskate?

Latviešu valodā ar atšķirīgu nozīmi ir gan vārds pārskats, gan pārskate.

Pārskats – ‘vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko)’, arī ‘ziņojums par veikto’, arī dokuments, kas ‘satur noteiktā sistēmā sakārtotus datus (par kādu laikaposmu)’, arī ‘publisks darbības rezultātu demonstrējums’. Piemēram:

pārskats par iespējām, darbības pārskats, pārskata referāts, pārskata izstāde.

Pārskate – ‘darbība, process → pārskatīt’. Piemēram:

apvidus pārskate, lēmuma pārskate.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6.1 sēj. Rīga : Zinātne, 1986, 393. Un 394. lpp.)

 

• Skolēni vai skolnieki?

Skolēni ir skolas audzēkņi un audzēknes.

Skolnieki ir skolas audzēkņi (zēni0.

Skolnieces ir skolas audzēknes (meitenes).

Tātad, ja ir nepieciešams uzrunāt tādas klases audzēkņus, kurā mācās gan zēni, gan meitenes, ir jālieto vārds skolēni. Ja klasē būtu tikai meitenes, daudzskaitlī varētu lietot vārdu skolnieces, ja klasē būtu tikai zēni, attiecīgi varētu lietot vai nu vārdu skolnieki, vai skolēni.

 

• Sertifikāts vai licence?

Licence ir

1) ‘valsts institūciju izdota atļauja uzsākt kādu nodarbošanos, piem., tirgoties ar noteiktām precēm, ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces’;

2) ‘dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu’;

3) ‘dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt’.

(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 427. lpp.)

Sertifikāts ir

1) ‘valsts aizņēmuma zīme’;

2) ‘rakstisks apliecinājums par piešķirtām pilnvarām, kvalifikāciju, iegūto izglītību, tehnikas (lidmašīnas, kuģa u. c.) derīguma ekspluatācijai, pārtikas produktu un ārstniecības preparātu kvalitāti u. c.’;

3) ‘dokuments, kas apliecina dārgmetāla raudzi’.

(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 700. lpp.)

Tātad licence ir atļauja darboties, bet sertifikāts – apliecinājums kaut kam.

 

• Kas ir saitiņa?

Saitiņa ir darbības vārds, kas vairāk vai mazāk ir zaudējis savu leksisko nozīmi un galvenokārt norāda uz teikuma priekšmeta un izteicēja daļu saistību. Visbiežāk par saitiņu lieto darbības vārdu būt (ir, nav, bija, nebija, būs, nebūs):

Diena nebija skaista, debess ir dzidra.

Retāk par saitiņu lieto kļūt, tapt, tikt (arī visās formās – netapa, netika, nekļuva, nekļūs):

Dienas kļūst gaišākas, naktis top īsākas.

Reizēm par saitiņu lieto arī šķist, likties, palikt:

Dienas liekas garākas, naktis šķiet īsākas.

•    Starp citu vai starpcitu?

Latviešu valodā ir iespraudums starp citu, ko raksta atsevišķi divos vārdos starp citu (nevis vienā vārdā starpcitu) un lieto, lai norādītu uz to, kas nav galvenais.

 

• Širmis vai aizslietnis?

Vārds širmis ir ģermāņu cilmes barbarisms, kura vietā latviešu literārajā valodā kāda priekšmeta norobežošanai vai aizklāšanai ir lietojams vārds aizslietnis.

 

• Spams vai surogātpasts?

Vārdam spams atbilstošu latvisku vārdu var atrast gan terminoloģijas portālā, gan arī Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā. Terminoloģijas portālā dots termins surogātpasts, kas skaidrots – ‘elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu’. (Termins LZA TK apstiprināts 1999, gadā.)

Preses lasītājā svešvārdu vārdnīcā vārds spams skaidrots: ‘elektroniskais surogātpasts, nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā’ (Rīga : Nordik, 2004, 441. lpp.).

Vārdu spams gan neiesakām lietot, jo tā vietā ir atbilstošs šī jēdziena latviskais apzīmējums surogātpasts. Turklāt sarunvalodā vēl pagaidām nav nostiprinājies 2004. gada jaunvāŗds mēstule, kas arī apzīmē surogātpastu.

 

• Vai ir pareizi lietot vārdu smirģelis?

Vārda smirģelis lietojumam nekāda ierobežojuma nav.

Smirģelis (2. nozīme) ir ‘slīpēšanai, pulēšanai, asināšanai paredzēts materiāls, kas ir sacementēts, piemēram, no sasmalcināta granīta’.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7.2 sēj. Rīga : Zinātne, 1991, 54. lpp.)

 

• Zobu suka vai zobu birste?

Latviešu literārajā valodā pareizais savienojums ir zobu suka. Vārds birste ir ģermānisms, kura lietošana oficiālos tekstos nav vēlama.

Suka ir ‘rīks (tīrīšanai, mazgāšanai), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu) elementi, un dažkārt no kāta’:

Matu suka. Zobu suka.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7.2 sēj. Rīga : Zinātne, 1991, 272. lpp.)

 

• Zāliens vai zālājs?

Gramatiski pareizas ir abas formas.

Zālājs ir ‘ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā. Dabisks zālājs. Sēts zālājs. Ilggadīgie zālāji (lauks.) – kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.’

Zāliens ir ‘īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals’, piemēram, pie mājas parasti ierīko zālienu.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga : Zinātne, 1996, 575. lpp.)

 

• Kādas nozīmes ir vārdam vīza?

Vārdam vīza ir divas nozīmes:

1) dokumenta uzraksts, kas apstiprina tā patiesumu, piešķir tam spēku vai nosaka tā turpmāku virzību;

2) atzīme pasē, ka atļauts iebraukt valstī, no tās izbraukt vai to šķērsot.

(Svešvārdu vārdnīca. Rīga : Jumava, 1999, 833. lpp.)

 

• Ārkārtas vai ārkārtējs?

Ārkārtas – tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam. Piemēram: ārkārtas sēde, ārkārtas kongress vai sapulce.

Ārkārtējs – pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts, vēl nebijis, nepiedzīvots. Piemēram: ārkārtējs gadījums vai notikums.

•    Bojāts vai iebojāts mandarīns?

Vārds bojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda bojāt un kura nozīme ir ‘padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu’, savukārt vārds iebojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda iebojāt un kura nozīme ir ‘mazliet, arī vietumis sabojāt’. Tātad – pareizi ir abi varianti, to vienīgā jēdzieniskā atšķirība ir bojājuma pakāpe.

 

 

 

 

• Ko nozīmē vārds acerola? 

Sazinoties ar attiecīgās nozares speciālistiem, noskaidrojām, ka Malphighia glabra, acerola – (Malphighia punicifolia, Malphighia glabra) saldais ķirsis, kas aug Indijas rietumos, Barbadosā, Jamaikā un Surinamā. Augļi tiek augstu vērtēti tieši lielā C vitamīna satura dēļ. Acerola patiesībā nav īsts saldais ķirsis, tā vairāk līdzinās citrusiem. Mīkstums tajā ir sadalīts daļiņās. Gatavs acerolas auglis ir tum- ši sarkanā krāsā, diametrā nesasniedz divus centimetrus, kraukšķīgs, ar pikantu garšu un rūgti saldu piegaršu. Acerola tradicionāli tiek izmantota tautas medicīnā kā imunitāti stiprinošs līdzeklis. Augļus novāc pusgatavus, kad vitamīna C daudzums sasniedz maksimumu.

 

• Ar kādu nozīmi lieto vārdu benjē? 

Minētais vārds aizgūts no franču valodas [fr. beignet], un tā nozīme ir ‘pildīti cepumi’. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 101. lpp.)

 

• Ko nozīmē «dzīvais alus»? 

Dzīvais alus pretstatā pasterizētajam alum ir tāds alus, kurā saglabāti raugi u. c. mikroorganismi. Šo alu iegūst, misu raudzējot, to filtrējot un tālāk pildot pudelēs vai citā piemērotā traukā. Dzīvā alus uzglabāšanas laiks ir samērā īss – no dažām dienām līdz nedēļai, ne ilgāk, jo vēlāk tas saskābst. Tāpēc t. s. lielie ražotāji, piemēram, «Aldaris», «Cēsu alus» u. c., piedāvā patērētājiem pasterizētu alu.

 

• Ko nozīmē džutas audums? 

Džuta [angļu jute, bengāļu jhoto] – viengadīgs liepu dzimtas tropu šķiedraugs, no kā gatavo rupjus, bet izturīgus audeklus, auklas, paklājus. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 181. lpp., Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 472. lpp.). Piemēram, džutas šķiedra, džutas audekls.

 

• Ko nozīmē vārds ekserģija? 

Ekserģija [vācu Exergie < lat. ex ārpus + (En)ergie] – fiz. maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 189. lpp.)

 

• Ko nozīmē fašīna? 

Fašīna [vācu Faschine < lat. fascina < fascis ‘saišķis, klūgu saišķis’] – līdz 10 m garš pārsiets zaru, meldru vai salmu kūlis, kas var būt pildīts ar oļiem un akmens šķembām; izmanto hidrotehniskās būvēs, ceļu ierīkošanai purvainā apvidū, fortifikācijā. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 220. lpp.)

 

• Pēdējā laikā veikalos nopērkams jauns produkts humoss, taču citi saka humuss. Kā ir pareizi? 

Humosu gatavo no turku zirņiem, sezama sēklu un eļļas maisījuma, garšvielām, citronu sulas un ķiplokiem, savukārt humus – [< lat. humus ‘zeme, augsne’] – ir augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām; visvairāk humusa ir melnzemē. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 294. lpp.)

Tāpēc savā uzturā lietosim humosu, nevis humusu.

 

• Ko nozīmē vārds integritāte? 

Vārda integritāte nozīme ir veselums, nedalāmība, cieša saistība. Piemēram, valsts teritoriālā integritāte. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 396. lpp.)

 

• Kas ir kešjurieksti? 

Kešjurieksti – arī Indijas rieksti – pelēkzaļi, nierveida kešjukoka augļi, arī sēklas; izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 354. lpp.)

 

• Ko nozīmē vārds ketelēt? 

Ketelēt – sašūt trikotāžas izstrādājuma daļas, sastiprinot adījuma malējās cilpiņas. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga : Zinātne, 1980, 229. lpp.)

 

• Ko nozīmē vārds klasteris? 

Vārdam klasteris ir vairākas nozīmes:

1) ārējo ierīču grupa ar kopīgu vadības ierīci;

2) abstrakts datu tips;

3) objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu;

4) skaņu kopums mūzikā, ko veido intervālu vienlaidu izklāsts.

(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 358. lpp.)

 

• Kas ir lote? 

Lote – 1. Ierīce ūdenstilpnes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas, piemēram, mehāniskā lote, iemest loti. 2. Masas mērvienība – aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienības sistēmā). (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga : Zinātne, 1980, 745. lpp.)

 

• Teātra recenzijā varam lasīt – pārsteidza izrādes fināla makabrā deja. Kas tā ir par īpašu deju? 

Macabre – ‘drausms; drausmīgs; šaušalīgs’; dance macabre – nāves deja. (Angļu-latviešu vārdnīca. Rīga : Jāņa sēta, 1996, 643. lpp.). No valodas viedokļa makabrā deja varētu būt saistīta ar kāda indivīda eksistenciālu traģēdiju.

 

• Kas ir makans? 

Vārds makāns, arī makans lietojams sarunvalodā. Tā nozīme – 1. Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem). 2. Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Rīga : Zinātne, 1984, 59. lpp.)

 

• Vairākos avotos un mājaslapās tiek lietots vārds mentors, lai gan latviski, šķiet, tas būtu darbuzraugs. 

Latviešu valodā ir pieļaujama arī svešvārda mentors lietošana. Mentors [gr. Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā «Odiseja»)] – 1. audzinātājs, skolotājs; padomdevējs; 2. bot. potcelms. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 463. lpp.)

 

• Ko nozīmē mūsaina seja? 

Vārda mūsains nozīme – tāds, kas ir klāts ar vasarraibumiem. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Rīga : Zinātne, 1984, 296. lpp.)

 

• Ko nozīmē orientālistika? 

Orientālistika [vācu Orientalistik < lat. orientalis austumu-] – zinātņu komplekss, kas pētī Austrumu zemju vēsturi, kultūru, valodas, literatūru. Orientālists – Austrumu tautu valodu, literatūras un kultūras pētnieks. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 528. lpp.)

 

• Ko latviešu valodā nozīmē vārds pametums? 

Pametums – 1. paveikta darbība, rezultāts; kādā veidā atstāts, arī pazaudēts priekšmets. 2. zaudējums. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 61. sēj. Rīga : Zinātne, 1986, 245. lpp.)

 

• Vai latviešu valodā ir rozā un lillā krāsa? 

Rozā – nelokāms īpašības vārds ar nozīmi ‘gaiši sārts’. Piemēram, rozā blūze. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 62. sēj. Rīga : Zinātne, 1987, 699. lpp.) Lillā – nelokāma īpašības vārda forma ar nozīmi ‘violets’. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga : Zinātne, 1980, 712. lpp.)

 

• Ko nozīmē sažens? 

Sažens ir garuma mērvienība – aptuveni 152, 176 vai 216 cm (vecajā krievu mērvienību sistēmā). (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 71. sēj. Rīga : Zinātne, 1989, 364. lpp.)

 

• Ko nozīmē vārds terase? 

Vārdam terase ir vairākas nozīmes: 1. Dabisks (kalna nogāzē, krastā) vai mākslīgi ierīkots ieslīps laukums pakāpienveida kompleksā. Vīnogulāju terases. 2. Vaļēja vai segta horizontāla piebūve celtnei. Viesnīcas terase. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 1090. lpp.)

 

• Ko nozīmē terciāra izglītība? 

Vārda terciārs nozīmes – 1. saistīts ar terciāru, tam raksturīgs; 2. tāds, kas atrodas kādas sistēmas, virknes trešajā vietā, pakāpē; trešējs. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 790. lpp.) Tātad terciāra ir trešās pakāpes izglītība, kam šī vieta ir noteikta kādā izglītības sistēmā.

 

• Pekinas Olimpisko spēļu laikā atkal ir kļuvis aktuāls jautājums par vārdu savienojumiem paraolimpiskās spēles un paralimpiskās spēles. Diemžēl plašsaziņas līdzekļos sastopami abi šo spēļu nosaukumu varianti, tāpēc nav skaidrs, kurš no minētajiem nosaukumiem būtu lietojams. 

Kā atzīst LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja V. Skujiņa, šis jautājums kļūst aktuāls ik pēc 4 gadiem. LZA Terminoloģijas komisija par to spriedusi jau 1996. gadā, kad tikusi ieteikta forma ar patskani o: paraolimpisks.

2008. gada 9. septembrī LZA Terminoloģijas komisijas sēdē dalībnieki ar balsu vairākumu vienojās, ka nav pamata kādreizējo TK lēmumu mainīt. Ar sīkāku informāciju par šo jautājumu un konkrētās Terminoloģijas komisijas sēdes gaitu interesenti var iepazīties LZA Terminoloģijas komisijas mājaslapā www.termini.lza.lv. (LZA TK protokols Nr. 7/1088)

 

• Kā latviskot angļu valodā rakstīto vārdu savienojumu «park-and-ride»? 

Frāzes «park-and-ride» lietojumam latviešu valodā sākotnēji tika ieteikti tieši tulkojumi no angļu valodas «Noliec un brauc» un «Liec un brauc». Savulaik VVA Konsultāciju daļa ieteica anglisko frāzi aizstāt ar «Novieto un dodies tālāk» (novietojot transporta līdzekli, ne vienmēr obligāti ir jādodas tālāk braukšus). Tomēr jāatzīst, ka patlaban šos ieteikumus varētu vērtēt kā mazāk veiksmīgus, jo, izvietojot informatīvās norādes ar šādu uzrakstu, noteikti būtu jāņem vērā arī izteiksmes īsums un skaidrība.

Minētā vārdu savienojuma latviskošanā ieteikumus sniegusi arī LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja V. Skujiņa, paužot viedokli laikrakstā «Diena» (07.08.2007.; sk. interneta adresi http://termini.lza.lv/article.php?id=212) un Terminoloģijas komisijas sēdes gaitu ( http://termini.lza.lv/article.php?id=214). 2007. gadā TK ieteikusi šādus terminus: transportmija, vajadzības gadījumā to precizējot ar vārdu sistēma, resp., transportmijas sistēma (transportlīdzekļu novietošanas un pārsēšanās sistēmas apzīmēšanai), mijvieta, mijotne (konkrētas transportlīdzekļu novietošanas un pārsēšanās vietas apzīmēšanai).

2008. gada 9. septembrī LZA Terminoloģijas komisijas sēdē tika pieņemts lēmums minēto frāzi latviešu valodā aizstāt ar terminu stāvparks.

 

 

• Vai var būt dobjš cilindrs?

Dobjš nozīme ir ‘ļoti zems un ar atbalsi (par skaņu)’. Piemēram, dobjš pērkona dārdiens, dobji soļi. Savukārt vārda dobs nozīme ir ‘tāds, kam tukšs vidus’. Piemēram, dobs stiebrs, dobi ragi (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 370. lpp.). Cilindrs ir dobs, bet skaņa – dobja.

 

• Var iedzert šķidras zāles, bet vai iespējams iedzert tableti?

Viena no vārda iedzert nozīmēm ir ‘nedaudz izdzert (šķidrumu)’, piemēram, iedzert malku ūdens, iedzert bērzu sulas. Arī ‘ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā)’. Piemēram, iedzert aspirīnu, iedzert vitamīnus (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Rīga : Zinātne, 1975, 247. lpp.). Tātad tableti var iedzert, piemēram, iedzert tableti trīs reizes dienā.

 

•   Vai vārdi pleķis un plankums ir sinonīmi?

Literārās valodas vārds plankums nozīmē ‘citādas krāsas, citāda apgaismojuma laukums uz (kā) virsmas’, piemēram, eļļas plankums uz apģērba, plankumi uz ādas, gaismas plankumi uz sienas (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 859. lpp.). Savukārt pleķis ar nozīmi ‘plankums’ ir ģermānisms, kas joprojām ir sastopams sarunvalodā, bet literārajā valodā nebūtu ieteicams.

 

• Vai ir nepārtikas preces?

Ikdienā pie pārtikas – ‘cilvēka uzturā izmantojamo produkta kopums’ (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots 2006, 795. lpp.) – un pārtikas precēm esam pieraduši. Preces, kas nav saistītas ar uzturā izmantotajām uzturvielām, ierasts dēvēt par rūpniecības precēm – tās ir ‘dažādas ikdienā nepieciešamas preces, izņemot pārtiku’ (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots 2006, 926. lpp.). Tāpēc nepārtikas preču vietā labāk iesakām lietot ierasto vārdkopu rūpniecības preces.

 

• Vai latviešu valodā šķiramas vārdu reabilitācija un rehabilitācija nozīmes?

Reabilitācija [vidusl. lat. rehabilitatio < re.. + habilitas atkal + derīgums] – jur. 1. Nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas vārda, labās reputācijas atjaunošana. 2. Tiesību atdošana saskaņā ar tiesas lēmumu vai administratīvā kārtā. 3. Pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labumu atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 632. lpp.).

Rehabilitācija [vidusl. lat. rehabilitatio] – med. pasākumu komplekss, kas cilvēkam pēc slimošanas vai ievainojuma palīdz atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo un profesionālo pilnvērtību (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 645. lpp.).

Tātad, kā redzams no vārdu skaidrojuma, abu vārdu – reabilitācija un rehabilitācija – nozīmes ir atšķirīgas.

 

• Ko nozīmē SWIFT administrators?

SWIFT (Society for Worldwide Interbank Financial Transmission) ir maksājumu sistēma, kas nodrošina starptautiskos finanšu sektora pakalpojumus un kurā katrai finanšu institūcijai tiek piešķirta sava elektroniskā adrese jeb SWIFT kods. SWIFT sistēmas administratora uzdevums ir nodrošināt, lai šī sistēma darbotos un būtu iespējams veikt maksājumus.

 

• Vai drīkst lietot vārdu piemetināt ar nozīmi ‘piebilst’?

Protams, domājot par vārdu piemetināt, primārā ir vārda tehniskā nozīme. Varbūt tāpēc parasti vairāmies šo vārdu lietot ar nozīmi ‘piebilst’. Vārdam piemetināt ir vairākas nozīmes, no kurām viena ir ‘pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂. sēj. Rīga : Zinātne, 1987, 84. lpp.).

 

• Ko nozīmē salns zirgs?

Salns – tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁. sēj. Rīga : Zinātne, 1989, 176. lpp.). Runājot par zirgiem, latviešu valodā joprojām lietojam senos un tradicionālos apzīmējumus: bērs, dābolains, salns.

 

• Ko nozīmē paldaini svārki?

Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcā īpašības vārds paldains skaidrots kā ‘faltig, faltenreich’ (Mülenbachs, Kārlis. Latviešu valodas vārdnīca. XXII  burtnīca. Rīga : Kultūras fonda izdevums, 1927, 57. lpp.). Mūsdienu latviešu literārajā valodā vārds paldains vairs netiek lietots – paldaini svārki ir svārki ar ielocēm jeb ieločsvārki.

 

• Vai latviešu valodā ir nulltā klase un nulltais līmenis?

Vārdam nulle doti šādi skaidrojumi: 1. Skaitlis – robeža starp pozitīviem un negatīviem skaitļiem; cipars, kas rāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Piemēram, nulles vērtība. 2. Pulksteņa laika moments – divu diennakšu mija. 3. Pārnestā nozīmē, sarunvalodā. Tas, ko uzskata par nenozīmīgu, nesvarīgu; niecība; nekas. Piemēram, cilvēks bez profesijas ir nulle (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 740. lpp.). Vārdam nulle nav atbilstoša kārtas skaitļa vārda. Tādējādi minētajā piemērā pareizāk būtu teikt nulles (vai sagatavošanas) klase un nulles līmenis, nevis nulltā klase un nulltais līmenis. Šādi izteikties būtu pieļaujams tikai sarunvalodā, kur leksikas izvēle netiek stingri normēta.

 

•  Kas ir melanža?

Melanža [fr. mélange maisījums] – 1. Arī melanždzija, melanžētā dzija – dažādu krāsu vai nekrāsotu un krāsotu šķiedru maisījuma dzija; šādas dzijas audums. 2. pārt. Viendabīga sasaldēta olu baltuma un dzeltenuma masa (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 460. lpp.)

 

• Kā šķiramas vārdu tulks un tulkotājs nozīmes?

Tulkotājs, tulkotāja – cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējas vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā. Daiļliteratūras tulkotājs.

Tulks – tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies runāta teksta tulkošanā mutvārdos. Sertificēts tulks, tulka pakalpojumi. (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 412. lpp.)

 

• Vai cepti un grauzdēti rieksti ir viens un tas pats?

Cept – ‘karsēt uz uguns taukvielās; karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā’ (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 198. lpp.). Grauzdēt – ‘karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu’ (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 318. lpp.). Praksē būtu jāšķir šīs nozīmes un attiecīgi jālieto.

 

• Veikalos bieži pie precēm redzams uzraksts gratis? Ko tas nozīmē?

Gratis – lat. ‘par brīvu, par velti, bez maksas’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 874. lpp.). Tomēr ieteicama un atbalstāma būtu latviešu valodas izteiksme.

 

• Vai tiešām latviešu valodā ir vārds birka?

Latviešu valodā patiešām ir vārds birka. Vārda nozīmes ir šādas: 1. Plāksnīte (piemēram, pie precēm, bagāžas), kurā atzīmēti kādi dati. Piesiet sainim birku. Atzīmēt uz birkas sūtītāja vārdu un adresi. 2. novec. Koka gabals, uz kura ar iegrieztiem robiem atzīmēja, piemēram, saimnieciskus datus, rentes maksājumus, parādu. Uz cita birkas savu parādu griezt folkl. – dzīvot, saimniekot uz citu rēķina (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 172. lpp.).

 

• Ielūgumos bieži norādīts saīsinājums R. S. V. P. un tālruņa numurs. Ko tas nozīmē?

R. S. V. P. (REPONDEZ, S’IL VOUS PLAIT) fr. – lūdzu, atbildiet! (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 885. lpp.). Tātad ielūguma sūtītājs pa norādīto tālruņa numuru vēlas saņemt apstiprinājumu (vai atteikumu) par piedalīšanos attiecīgajā sarīkojumā.

 

• Profesiju klasifikatorā ir termins medicīnas māsa. Vai ir pieņemta un akceptēta profesija medicīnas brālis? Vai ir korekti rakstīt – Jānis Tulkotājs ieguvis medicīnas māsas izglītību?

Sazinoties ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju, noskaidrojām, ka profesijas nosaukumu medicīnas māsa ieteikts lietot kā kopdzimtes nosaukumu (līdzīgi kā vispārlietojamās leksikas vārdus tiepša, auša u. tml.). Līdzīgi profesiju nosaukumi, kuri neveido tā paša celma vārdu pāri (kā tas ir, piemēram, pārī skolotājs – skolotāja), ir problēmgadījumi karavīrs, kuģapuika, vecmāte. Vispārlietojamā valodā šādos gadījumos tiek lietots atbilstošs pretējās dzimtes vārds (ar atšķirīgu celmu): tēvs – māte, brālis – māsa, vīrs – sieva, puisis – meita, bet, veidojot profesiju nosaukumu, šādas prakses nav. Ja nosaukumu “medicīnas māsa” iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, tad lokot datīvā ir galotne -am (māsam, līdzīgi kā vecmātem, arī vīriešu uzvārdos Kļavam, Jūram).

 

• Angļu valodā ir termins budgeting. Vai latviešu valodā ir tiešs tulkojums šim terminam?

Grāmatā Ekonomikas un finanšu vārdnīca ir minēts termins budžetēšana (budgeting), kura nozīme ir ‘budžeta plānošanas, apstiprināšanas, kontroles un budžeta koriģēšanas nepārtraukts, savstarpēji saistīts process’ (Ekonomikas un finanšu vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2003, 79. lpp.).

 

• Kā pareizi dēvēt furšetes banketu?

Mielastu, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās, sauc par stāvbanketu jeb furšetbanketu (Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : LR Ekonomikas ministrija, 2008, 265. lpp.).

 

•  Kas ir botelis?

Laivviesnīca, botelis – labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas u. c. samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem (Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : LR Ekonomikas ministrija, 2008, 169. lpp.).

 

•  Kā latviešu valodā pareizi saukt au pair auklīti?

Viesaukle – ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu) (Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : LR Ekonomikas ministrija, 2008, 316. lpp.).

 

 

• Kā atveidot angļu flash mob latviešu valodā? Dažviet lasāmi minētā jēdziena latviskojumi: mirkļa pasākums, mirkļa saiets, mirkļa akcija, momentakcija, arī zibakcija (pēc analoģijas ar jau ierasto zibatmiņu anglisma flešs vietā). ^[1] 

Anglismu flash mob lieto, apzīmējot iepriekš organizētu cilvēku grupas (vai pūļa) pulcēšanos noteiktā vietā un laikā, lai veiktu kādu vienotu un iepriekš saskaņotu darbību.

Jautājums par angļu flash mob atveidi latviešu valodā tika izskatīts LZA Terminoloģijas komisijas (TK) 24. 08. 2010. sēdē. Sēdes dalībnieki atzina, ka šis jautājums nav īsti LZA TK kompetencē, proti, lai kādu no variantiem apstiprinātu oficiāla un tātad obligāti lietojama termina statusā. Tomēr no visai liela saņemto piedāvājumu klāsta par, iespējams, atbilstošākajiem tika atzīti: pēksnis (un var būt arī pēkšņotāji), pārsteiga, ņūklis. Apspriesti, bet noraidīti tika varianti: zibpulce (darinājums pēc termina koppulce parauga), zibsapulce (jo tā tomēr nav „sapulce”), kā arī momentakcija (jo tam jau ir citas nozīmes).

 

• Latviešu valodā – salīdzinājumā ar itāļu valodu – vārdiem pasta un makaroni ir atšķirīgas nozīmes. Cik pamatota un ieteicama būtu tradīcijas maiņa šo vārdu lietojumā? ^[2] 

Makaroni – ‘kaltēti neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi caurulīšu (arī lentīšu, spirāļu, zvaigznīšu u. c.) veidā’, piem., olu makaroni (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots 2006. 617. lpp.). Pasta – ‘masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar viskozu šķidrumu; bieza vai pusšķidra masa’, piem., zobu pasta, saimniecības pasta, slīpēšanas pasta, tomātu pasta (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots 2006. 803. lpp.). Līdzīgi leksēmas tiek skaidrotas arī citos avotos (piem., Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R. : Avots, 2005). „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā” atspoguļots vārda pasta lietojums plašsaziņas līdzekļos – ‘dažādi makaronu izstrādājumi, viens no pamatēdieniem itāļu virtuvē’ (Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca. Rīga : Nordik 2004, 357. lpp.); „Angļu-latviešu vārdnīcā” pasta – ‘makaronu ēdiens (ar tomātiem un sieru)’ (Angļu-latviešu vārdnīca. Rīga : Jāņa sēta 1996, 771. lpp.) apstiprina, ka itāļu (arī angļu) valodas un tradīciju ietekmē Latvijā palaikam makaroni vai to ēdieni tiek dēvēti par pastu.

Latvijas terminologi un pārtikas speciālisti lieto terminu makaroni un uzskata, ka šobrīd nav pamatota iemesla šo terminu mainīt, tajā pašā laikā nenoliedzot iespēju, ka ar laiku termins pasta lielāko Rietumeiropas valodu ietekmē varētu arī aizstāt terminu makaroni.

 

• Kā saprast vārdu drastisks teikumā „Tik drastiskas izturēšanās pret darba ņēmējiem nav bijis nekad”?

Drastisks [< gr. drastikos ‘enerģisks’] – 1. radikāls, krass; 2. tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība, arī draiskulība (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 175. lpp.). Kā redzams, šajā vārdnīcā vārdam ir divas pretējas nozīmes, un abas no tām virsrakstā iederas, proti, izturēšanās var būt radikāla, krasa, taču arī pārgalvīga, nenopietna.

Savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” norādīta tikai vārda viena nozīme – ‘tāds, kur izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. Rīga : Zinātne, 1973, 388. lpp.). Līdzīgi vārds skaidrots arī „Latviešu valodas vārdnīcā” – ‘bezbēdīgs, jautrs, bravūrīgs; parupjš’ (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 255. lpp.).

Tātad latviešu valodas vārdnīcās vārdam minēta tikai viena nozīme, bet svešvārdu vārdnīcā – divas. Ko darīt?

Lai nerastos šāda situācija, jāizvairās lietot vārdu ar tik dažādām nozīmēm, it sevišķi, ja no teikuma, bez plašāka konteksta, nav saprotams, kādā nozīmē vārds ir lietots.

 

• Kā radies apzīmējums kasko?

Pārbaudot „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” (Rīga : Zinātne, 2000, 248. lpp.) minētos terminus, pie kasko ir norāde „kravu transportlīdzekļu apdrošināšana” ar paskaidrojumu ‘visu veidu kravu pārvadājumu transportlīdzekļu (kuģu, lidmašīnu, automobiļu, dzelzceļa u. c.) apdrošināšana pret varbūtējiem nelaimes gadījumiem’. Tātad skaidrojums dots bez jebkādas norādes par iespējamu saīsinājumu un tā skaidrojumu. Savukārt vācu valodā termina Kaskoversicherung daļa kasko ir aizgūta no spāņu valodas, kurā casco nozīmē ‘galvaskauss; ķivere; kuģa korpuss’. Tā, sākotnēji domājot tikai par paša automobiļa korpusa apdrošināšanu, vārds ienācis Eiropas valodās (un aizgūts arī latviešu valodā) jau ar paplašinātu nozīmi, kas skaidrota vārdnīcā. Tāpēc arī ir tik grūti par šo vārdu kā saīsinājumu atrast kādu skaidrojumu, jo tas patiešām nemaz nav saīsinājums.

 

• Vai cilvēks, kas saistīts ar bohēmu, ir bohēmists vai bohēmietis? Valodas lietojumā sastopami abi varianti, vārdnīcās ir bohēmietis, bet ar to apzīmē arī Bohēmijas iedzīvotāju.

Lietvārdi ar izskaņu –ists apzīmē personas pēc to sociālā stāvokļa, attieksmes pret kādu sabiedriski ideoloģisku, zinātnes vai mākslas virzienu, pēc šo personu darbības vai profesijas u. tml. – piem., sambists, budists, studists, čekists, metālists, korists, adventists.

Lietvārdi ar izskaņu –ietis nosauc personu atbilstoši cilmes vietai,  dzīves vietai, piederību pie kāda kolektīva, piem., vefietis, dinamietis, arī piederīgos kādam sabiedriski ideoloģiskam vai zinātniskam virzienam u. c. – ulmanietis, saskaņieši. Pamatojoties uz šo skaidrojumu, iespējami abi varianti.

 

• Liepājā lepojas ar atjaunoto Karostas tiltu, kas ir izgriežams. Vai tiešām tilts var būt izgriežams?

Tehniski tilts patiešām var būt izgriežams – tas ir tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālu asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus. Piem., izgriezt tiltu – ‘atvērt izgriežamo tiltu’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Rīga : Zinātne, 1975, 539. lpp.).

 

• Kas ir fantoma sāpes? Kā to saprast šādā teikumā: „Neskatoties uz lielo prieku par politiskajām pārmaiņām, Austrumvācijā vācu valodā varēja vērot sava veida fantoma sāpes.”

Fantoma sāpes – sāpes vai citas sajūtas, kas šķietami nāk no amputēta locekļa (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 219. lpp.). Medicīnā tiek lietots termins fantomsāpes.

Konkrētajā gadījumā vārdu savienojums fantoma sāpes lietots metaforizēti – austrumvācieši, mainoties politiskajai sistēmai, skuma par valodas pārmaiņām – dažu leksēmu un konstrukciju izzušanu uz neatgriešanos. Plašākā nozīmē vācieši šo procesu raksturo ar modernu saplūdeni ostalģija (Ostalgie no Ost ‘austrumi’ + Nostalgie ‘nostalģija’), tātad nostalģiju pēc austrumiem, laiku, kad Vācija bija dalīta valsts ar atšķirīgu politisku iekārtu.

 

•  Kas ir relevanta informācija?

Relevants [angļu relevant < vidusl. lat. relevans (relevantis) ‘atvieglots; samazināts’] – tāds, kas noteiktā laikā, vietā vai aspektā ir svarīgs, nozīmīgs (kam); lingv. nozīmīgs, tāds, kas spēj kalpot valodas vienību atšķiršanai; relevanta informācija – informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga; relevants dokuments – dokuments, kas jēdzieniski atbilst informācijas sistēmas lietotāja pieprasījumam (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 651. lpp.).

 

• Kas ir halāla produkti?

Halāls – tas, kas atbilst islāma noteikumiem. Šo terminu var attiecināt uz visām dzīves situācijām, taču parasti par halālu sauc produktus, kurus atļauj lietot musulmaņu uztura likumi, piem., tādu dzīvnieku gaļu, kas kauti, ievērojot vajadzīgo rituālu (Ideju vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, [b.g.], 192. lpp.)

 

•   Kā pareizi saukt „guļošos policistus”?

Tautā dēvētos „guļošos policistus” publiskajā saziņā sauc dažādi – gan par ātrumu ierobežojošiem vaļņiem un sliekšņiem, gan uz asfalta veidotiem izciļņiem un ātrumvaļņiem. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) normatīvajos dokumentos, pašvaldību mājaslapās un presē (sk. interneta vietnes www.csdd.lv; www.lvceli.lv; www.ventspils.lv; www.nra.lv u.c.) minēti ceļa ātrumvaļņi, un šis vārdu savienojums arī pakāpeniski nostiprinās oficiālajā saziņā.

 

• Kā ir pareizi teikt: dibināta patstāvīga vai pastāvīga komisija?

Patstāvīgs – 1. Tāds, kas nav pakļauts citiem, nav atkarīgs no citiem; tāds, kas spēj eksistēt bez citu palīdzības, vadības. 2. Tāds, kas ir brīvs no citu ietekmes, var darboties bez citu palīdzības, vadības; tāds, kas tiek veikts vai paveikts bez citu palīdzības, vadības. Tāds, kas var funkcionēt (kādā sistēmā) atsevišķi (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 811. lpp.).

Pastāvīgs – 1. Nepārtraukts, arī biežs. 2. Nemainīgs. 3. Tāds, kas domāts ilgākam laikam; tāds, kas darbojas, dara ko ilgāku laiku, regulāri (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 803. lpp.).

Kā liecina vārdu nozīmes, komisija var būt gan patstāvīga, gan pastāvīga – jāzina, kāda tā ir un kādam mērķim paredzēta. Arī žurnālistiem šie vārdi būtu jāizrunā skaidri un nepārprotami.

 

• Kā literārajā valodā pareizi saukt rāvējslēdzēja mēlīti, respektīvi, detaļu, ar kuras palīdzību tiek atvērts rāvējslēdzējs?

Ierīci (detaļu) kā noslēgšanai, aizķeršanai vai saslēgšanai sauc par sprūdu (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂. sēj. Rīga : Zinātne, 1991, 149. lpp.).

 

• Kā pareizi būtu latviskojams pēdējā laikā popularitāti ieguvušais sociālais tīkls „Twitter”? Varianti, kas pašlaik jau iegājušies „Twitter” lietotāju vidē, ir – tviteris un tviters. Dzirdēts arī čiveklis un vīteris. Kā nosaukt pašu „Twitter” lietošanas procesu – tvītošana, tviterošana, čivināšana vai vīterošana?

Eduards Cauna, LZA TK Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) priekšsēdētājs, pēc 30. 10. 2009. notikušās LZA TK ITTEA sēdes izplatīja oficiālu paziņojumu presei, kurā norādīja, ka pats kompānijas „Twitter” pakalpojums ir tviteris; viena tvitera ieraksts, ziņa vai paziņojums ir tvīts; tvītot nozīmē rakstīt tvītus, bet tvītu rakstītājs ir tvītotājs.

Savukārt process – sazināšanās ar tvitera palīdzību – ir tikai un vienīgi tvītošana. Varianti „čivināšana” un „vīterošana” tika atzīti par nepiemērotiem stilistiski neitrālu terminu veidošanai. LZA TK termini ir atrodami Akadēmiskajā terminu datubāzē „AkadTerm” (http://termini.lza.lv/akadterm).

 

• Kā ar svešvārdu nosaukt darbību iemidzināt (uz mūžu)?

Eitanāzija [gr. euthanasia < eu ‘viegli, labi’ + thanatos ‘nāve’] – viegla nāve; gadījums, kad ārsti atņem dzīvību neglābjami slimam pacientam, kam dzīvības mākslīga saglabāšana sagādā fiziskas ciešanas (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 186. lpp.). Attiecīgais darbības vārds ir eitanazēt.

 

• Kad latviešu valodā lietojams termināls un kad terminālis?

Sākotnēji vārds termināls ienāca latviešu valodā kā īpašības vārds, tāpēc, kad to sāka lietot kā lietvārdu, attiecinot uz gala staciju, LZA Terminoloģijas komisija šo lietvārdu apstiprināja ar galotni –is – terminālis. (Terminoloģijas jaunumi. 2003, Nr. 3, 22. lpp.), dsk. termināļi, termināļu utt.

Terminālis – ‘gala, beigu’. Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta vieta (galvenokārt, konteineru pārkraušanai ostās).

Termināls – ‘beigu, gala’; ar robežu vai galējo pakāpi saistīts (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 791. lpp.).

Tātad pareizais lietvārds ir terminālis (piem., Vecmīlgrāvja terminālis, ostas terminālis), bet īpašības vārds – termināls, piem., termināls (gala) punkts, termināla (gala) stacija, termināls stāvoklis.

 

• Kā ir pareizi: nāku no mājām vai nāku no mājas?

Ja sakām, ka nākam no mājām, tad saprotams, ka nākam no sava mājokļa. Šī prievārdiskā savienojuma pamatā ir prievārds no ar vārdu mājas dsk. datīvā. Ja (iz)nākam no mājas, tātad (iz)nākam no kādas ēkas. Šajā gadījumā prievārds no tiek lietots ar lietvārdu ģenitīvā. Abas konstrukcijas ir pareizas, taču, runājot par savām mājām, ierasts un loģisks ir leksēmas mājas ‘mājokļa’, nevis māja ‘ēkas’ izmantojums.

 

 

 

• Ko nozīmē burts U jauniešu izlašu apzīmējumos U–16, U–18, U–20 u. tml.?

Burts U apzīmē jauniešu komandu vecumposmu (no angļu vārda under ‘zem’). Tas nozīmē, ka attiecīgajā izlasē drīkst piedalīties tikai tie jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgajā apzīmējumā norādīto vecumu, piem., 16, 17, 18 utt. gadus (Bankavs, A. Vienburta vārdnīca. Rīga : Avots, 113.lpp.).

Sporta praksē gan nereti vecumgrupu ierobežojumus saista ar noteiktu dzimšanas gadu, nevis reālo vecumu kādu sacensību norises brīdī, tāpēc samērā bieži vērojama neatbilsme starp jauniešu komandas nosaukumā saistījumā ar burtu U norādīto vecumu un šīs komandas spēlētāju patieso vecumu.

 

• Vai ir kāda atšķirība starp vārdiem ilggadējs un ilggadīgs?

Ilggadējs – 1. ‘tāds, kas pastāv, darbojas, noris gadiem ilgi, vairākus, daudzus gadus, arī tāds, kas izveidojies, uzkrājies daudzgadu gaitā’, piem., ilggadējs darbinieks, ilggadēji meklējumi, ilggadēji pētījumi, ilggadēja pieredze.

Ilggadīgs – ‘tāds (augs), kas aug vairākus gadus; daudzgadīgs’, piem., ilggadīgie zālāji, ilggadīgie augi. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 389. lpp.)

 

• Kā ir pareizi: šī gada vai šā gada?

Vīriešu dzimtes norādāmajam vietniekvārdam šis ģenitīvā ir paralēlfomas šā un šī (Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga: Avots 2002, 125. lpp.). Uz paralēlformām norāda arī Latviešu pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca (Rīga: Avots 1995, 780. lpp.), Latviešu literārās valodas morfoloģija (Rīga: Zinātne 2003, 82. lpp.) u.c. avoti. Nevienā no tiem nav norāžu, ka kāda no šīm formām būtu vēlamāka vai ieteicamāka, tāpēc izvēle atkarīga no katra valodas lietotāja ieraduma, lingvistiskās gaumes un stila izjūtas.

 

• Vai pirmām kārtām un pirmkārt ir sinonīmi?

Pirmām (arī vispirmām) kārtām, arī pirmā (arī vispirmā) kārtā – ‘vispirms; arī galvenokārt’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga: Zinātne, 1980, 181. lpp.)

Pirmkārt – iespraudums, ko ‘lieto, apzīmējot pirmo elementu uzskaitījumā’ (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 856. lpp.).

Kā redzams no vārdu nozīmju skaidrojuma, minētās leksēmas nav sinonīmi.

 

• Kā saukt spāņu ātrās uzkodas: načo vai načos?

Spāņu ātrās uzkodas načo (no spāņu nachos) ir mazas un lielas. Mazos načo – kukurūzas skraukšķus (čipsus) parasti pasniedz ar mērci, lielos – garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml. (Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Rozenvalde. Rīga: Nordik, 2004, 324. lpp.).

Forma načos, visticamāk, izplatījusies, tieši pārceļot vārdu no spāņu valodas latviešu valodā. Ja spāņu valodā lietvārds vienskaitlī beidzas ar patskani (nacho), daudzskaitļa formā tam pievieno galotni -s (nachos).

 

• Kā pareizi saukt grezna līgavas tērpa šlepi?

Šlepe – ‘dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi’, ir sarunvalodas vārds (Latviešu literārās valodas vārdnīca. Rīga: Zinātne, 1991, 7₂ sēj. 385. lpp.). Vārdnīca piedāvā vāciskās cilmes vārda šlepe vietā lietot mazāk zināmo sinonīmu velce.

 

• Kā ir pareizi: reģipsis, riģipsis vai rīģipsis?

Rīģipsis – [Rī(gas) ģipsis] būvn. ‘sausā apmetuma loksnes; sastāv no presētas būvģipša masas, kas dažreiz ir stiegrota ar organiskām šķiedrām un no abām pusēm ir aplīmēta ar kartonu’ (Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2001, 569. lpp.).

 

• Kā pareizi rakstāma partikula: nuja vai nujā?

Nuja, retāk nujā – ‘jā gan, tieši tā; protams’. No pareizrakstības viedokļa abas formas ir pareizas (Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga: Avots, 1995, 521. lpp.). Arī vārdu nozīmes neatšķiras (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Rīga: Zinātne, 1984, 766. lpp., arī Latviešu literārās valodas vārdnīca [tiešsaiste]. Letonika. Pieejams: http://www.tezaurs.lv/llvv/. Tāpēc abas partikulas ir vienlīdz lietojamas neatkarīgi no beigu patskaņa –a kvantitātes atšķirības.

 

• Kas ir geocaching un kā to latviskot?

Slēpņošana (izmantojot anglismu, džeokečings) pamatojas uz orientēšanos ar GPS jeb globālo pozicionēšanās iekārtu un vēlmi atrast slēpni jeb „dārgumus”, kas nav materiāli vērtīgi. Parasti šie dārgumi ir viesu grāmata, kurā atradējs piereģistrējas, un kādas simboliskas lietas, piem., uzlīmes, priekšmeti vai mantiņas. Šīs modernās aizraušanās piekritējus vieno meklēšanas azarts.

 

• Vai cilvēks, kas godprātīgi bankā pilda kredītsaistības, respektīvi, maksā aizņēmumu un procentus, ir uzskatāms par parādnieku?

Parādnieks – 1.‘cilvēks, arī iestāde, organizācija u.tml., kas ir (ko) aizņēmusies, ir (kādam, kam) parādā.’ 2. pārn. ‘cilvēks, kam ir morāls pienākums (kādam) atlīdzināt’ (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 775. lpp.).

Pamatojoties uz vārdnīcas skaidrojumu, var secināt, ka, par spīti godprātīgai attieksmei pret sava parāda kārtošanu, kamēr tas nav nokārtots, fiziska vai juridiska persona uzskatāma par parādnieku.

 

• Kas ir debitors?

Debitors – ‘parādnieks (fiziska vai juridiska persona)’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 140. lpp.), ‘juridiskas vai fizikas personas parādnieks’ (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zinātne, 2000, 115. lpp.).

 

• Kā norādīt reģistrā katoļu un luterāņu piederību konfesijai sieviešu dzimtē?

Katolis ir Romas katoļu baznīcas loceklis; katoļticīgais. Atbilstošā sieviešu dzimtes forma ir katoliete. Luteriskās baznīcas locekles un luterisma piekritējas sauc par luterānēm. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 496. un 609. lpp.).

 

• Izlasīju anketā, ka man jānorāda savs domicils. Ko tas nozīmē, un vai tādu vārdu drīkst lietot?

Domicils [lat. domicilium ‘dzīvesvieta’] – ‘pastāvīga dzīvesvieta’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 172. lpp.) Ierastāka latviešu valodā ir vārdkopa pastāvīga dzīvesvieta, taču minētā vārda nozīme atbilst anketā prasītajam. Anketu sastādītājiem gan vajadzētu ievērot, ka latviešu valodā šis vārds tiek reti lietots, vairumam svešs un var radīt neizpratni.

 

• Kā pareizi latviešu valodā lietojams vārds skansts, un ko tas nozīmē?

Skansts, skansts, dsk. ģen skanšu; retāk skanste, –es, dsk. ģen. –šu vēst. ‘lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī’ // pārn. ‘valnim līdzīgs veidojums’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Rīga: Zinātne, 1981, 510. lpp.). Kā redzams no vārdnīcas skaidrojuma, vārds tiek lietots sieviešu dzimtē kā 6. deklinācijas lietvārds, retāk 5. deklinācijā. Taču tieši šī – retāk izmantotā forma – skanste – kļuvusi par pamatu Skanstes ielas nosaukumam Rīgā.

 

• Ko nozīmē drakonisks?

Drakonisks [pēc seno Atēnu likumdevēja Drakona vārda] – ‘ļoti bargs, nežēlīgs’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 175. lpp.)

 

• Cik pareizi ir teikt, ka notiek piemiņas memoriāls? Vai vārdu memoriāls drīkst lietot šādā nozīmē?

Vārda pamatā ir latīņu vārds memorialis ‘piemiņas cienīgs’, un to lieto vairākās nozīmēs.

Memoriāls – 1. ‘arhitektoniski skulpturāls veidojums kāda nozīmīga notikuma vai ievērojama cilvēka piemiņai’, 2. sportā ‘izcilu sportistu vai slavenu ar sportu saistītu cilvēku atcerei veltītas sporta sacensības’.

Memoriāls – ‘tāds, kas domāts kāda notikuma vai personas atcerei, piem., memoriālais muzejs, memoriālais parks’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 462. lpp.).

Kā redzams no vārda nozīmju skaidrojuma, memoriāls kāda notikuma vai personas atcerei patiešām var notikt, taču apzīmētājs piemiņas gan ir lieks, jo attiecīgā nozīme iekļauta jau vārdā memoriāls.

 

• Kāds ir diktatora vadības stils: autoritatīvs vai autoritārs?

Autoritārs [fr. autoritaire ‘valdonīgs’ < lat. auctoritas ‘vara’] – ‘tāds (režīms, vara), kas nepieļauj opozīciju, varas dalīšanu un plurālismu’; autoritāra vadīšana – ‘tāda vadīšana, kurā no darbiniekiem prasa bezierumu paklausību un maz uzklausa viņu viedokli’.

Autoritatīvs [vācu autoritativ < lat.] – 1. ‘tāds, kam ir autoritāte’; 2. ‘tāds, kurā izpaužas autoritāte; tāds, ko pieņem bez iebildumiem’; autoritatīva vara – ‘sabiedrības vairākuma labprātīgi pieņemta vara’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 84. lpp.).

Tāpēc diktatora vadības stilu sauksim par autoritāru.

 

•  Kāpēc zinātni par Austrumu vēsturi sauc par orientālistiku?

Orientālistika [vācu Orientalistik < lat. orientalis ‘austrumu-‘] – ‘zinātņu komplekss, kas pētī Austrumu zemju vēsturi, kultūru, valodas, literatūru’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 528. lpp.). Kā redzams no vārda nozīmes skaidrojuma, orientālistikā iekļautas vairākas zinātnes, ne tikai nozare par Austrumu vēsturi.

 

• Līdz šim biju dzirdējis, ka ir Post Scriptum (saīsinājumā P. S.). Vai ir arī tāds vārds kā postskripts?

Postskripts (arī P. S.) – ‘papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei’, piem., postskriptā autors norādījis [..] (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 594. lpp.). Lai gan vārdnīcā norādīts, ka minēto papildinājumu lieto vēstulēs, praksē postskripts (arī P. S.) tiek lietots arī rakstos (publikācijās).

 

• Ar ko dolmas atšķiras no kāpostu tīteņiem?

Kāpostu tīteņu gatavošanā, kā liecina pats nosaukums, pildījuma tīšanā ir izmantotas kāpostgalvu lapas. Dolmas [tirku dolma ‘maltā gaļa’] ir tīteņi ar malto gaļu (parasti aitas gaļu), kas ietīti vīnogu lapās (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 172. lpp.).

 

• Kas ir paušāla apdrošināšana?

Paušāls – ‘kopējs, summārs; tāds, kas sarēķināts kopā’. Paušāla apdrošināšana – ‘apdrošināšana, kur apdrošina nevis attiecībā uz katru atsevišķu risku, bet gan attiecībā uz visiem riska veidiem un par vienu kopēju summu’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 556. lpp.).

 

• Kas ir rojalti?

Rojalti (no angļu royalty) – ‘regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika. Šos maksas procentus nosaka vai nu no saražotās, vai pārdotās preces vērtības, vai arī citādi. To saņem zinātnieki u. c. radošu darbu autori’ (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zinātne, 2000, 442. un 57. lpp.) Latviešu valodā šo autorhonorāra paveidu varētu saukt par procenthonorāru vai procentatlīdzību.

 

•   Kas ir ragata?

Ragata – ‘hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā’, piem., pludināšanas ragata, koku ragata (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Rīga: Zinātne, 1987, 510. lpp.).

 

• Ko nozīmē skatoloģiskā leksika?

Saskaņā ar vārda izcelsmi [gr. skōr (skatos) ‘izkārnījumi’] tā ir leksika, kas sarunvalodā raksturo (ar vielmaiņu saistītos) organisma fizioloģiskos procesus, piem., čurāšana, kakāšana u. tml.

 

•   Kā pareizi dēvēt nefasētu sviestu?

Sviests, kas nav fasēts trauciņos, paciņās u. tml., var būt gan sverams (pie šī apzīmējuma esam pieraduši), gan vaļējs.

Vaļējs – ‘tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem)’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga: Zinātne, 1996, 289. lpp.).

 

• Ar ko atšķiras žāvēti un kaltēti augļi?

Žāvēt – ‘ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī kaltēt’, piem., žāvēti āboli, žāvētas sēnes, žāvētas aprikozes (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga: Zinātne, 1996, 686. lpp.).

Kaltēt – ‘ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu’, piem., kaltēti augļi. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga: Zinātne, 1980, 111. lpp.).

Kā liecina vārdnīcas skaidrojums, minētie vārdi ir sinonīmi.

 

• Vai atšķiras vārdu ranča un rančo nozīme?

Ranča [angļu ranch < Amerikas spāņu rancho ‘kopīgas maltītes ieturētāji’] – 1. ‘lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos’. 2. ‘vienstāva vai vairāklīmeņu savrupmāja (ASV)’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 630. lpp.).

Rančo [Amerikas spāņu rancho ‘kopīgas maltītes ieturētāji’] – ‘lauku mājas Latīņamerikā (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 630. lpp.).

 

•  Vai zīmes „+” nosaukums jāraksta ar vienu vai diviem –s?

Plus – 1. ‘matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi’. Pieci plus divi ir septiņi. 2. ‘lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles’. Gaisa temperatūra ir plus pieci grādi.

Pluss – 1. ‘saskaitīšanas zīme (+) un lieluma pozitivitātes apzīmējums matemātikā’. Likt plusu starp diviem skaitļiem. 2. pārn. ‘pozitīvā puse, priekšrocība’. Apsvērt visus plusus un mīnusus. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 866. lpp.).

Tātad matemātikā lietojama plusa zīme.

 

• Namsaimnieks mēneša beigās prasa norādīt skaitītāja elektroenerģijas rādītāju. Man šķiet, ka pareizi būtu prasīt norādīt skaitītāja rādījumu.

„Ar izskaņu –tājs beidzas dažādu rīku, mehānismu, mašīnu nosaukumi. [..] šai grupai pievienojas arvien jauni atvasinājumi, kas agrāk apzīmēja tikai tīro darītāju, darbības veicēju. Šādi atvasinājumi, kas apzīmē rīkus, mašīnas, mašīnu daļas, mehānismus, piem., modinātājs, rādītājs, rušinātājs, smidzinātājs, maisītājs u.c.” (Mūsdienu latviešu literārās valoda gramatika. I daļa. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 154. lpp.). Savukārt atvasinājumi ar izskaņu –ums apzīmē darbības vai norises rezultātu.

Tā kā šajā gadījumā taisnība ir īrniekam, kam mēneša beigās namsaimniekam ir jāuzrāda skaitītāja elektroenerģijas rādījums (patērētās elektroenerģijas daudzums), nevis rādītājs (ierīce).

 

• Kā saukt Dž. Sorosa damubiedrus un sekotājus: sorosieši, sorosisti, sorosoīdi, sorosēni, sorosīti?

Visi minētie vārdi darināti, īpašvārdam Soross pievienojot kādu izskaņu. No valodas viedokļa katrai no šīm izskaņām ir sava specifiska nozīme, kas atvasinājumam piešķir konkrētu nozīmes niansi.

Latviešu cilmes izskaņa –ietis tradicionāli liecina par piederību pie kāda kolektīva vai virziena, piemēram, „Dinamo” – dinamietis, Kants – kantietis.

Latviešu cilmes izskaņa –ēns tradicionāli norāda uz nepieaugušām personām – skolēns, atvasinājumiem ar šo izskaņu var būt arī deminutīva raksturs – meitēns, dēlēns. Reizumis šo izskaņu lieto, lai apzīmētu arī radniecību – brālēns. 

Citvalodu cilmes izskaņa –īds norāda uz to, kam piemīt noteiktas pazīmes noteiktā grupā, piemēram, invalīds.

Citvalodu cilmes izskaņu –ists lieto, lai nosauktu kādu nozares speciālistu vai kāda virziena pārstāvi, piemēram, rainists, humānists.

Citvalodu cilmes izskaņa –īts parasti norāda uz minerāliem, ķīmiskām vielām, iekaisumiem vai darījumdarbības procesiem, piemēram, dinamīts, bronhīts, tranzīts.

No latviešu valodas viedokļa par veiksmīgāko būtu uzskatāms atvasinājums sorosieši, tas ir pareizi darināts un norāda, ka šādi nosauktajām personām ir saistība ar Dž. Sorosu. Tāpat nevar noliegt, ka ir iespējams sinonīmisks darinājums sorosists (te gan jāpadomā par labskaņu, jo veidojas vārdu spēli – soro-sists).

Jāpiebilst, ka autori, izvēloties dažādus atvasinājuma variantus, parāda atšķirīgu emocionālu attieksmi pret šo personu grupu.

 

• Kā pareizi saucama Ņujorkas Metropoliten opera? Latviski, sakot Metropolitēna opera, iznāk, ka tā ir pilsētas dzelzceļa opera?

Metropolitēns [no fr. métropolitain], arī metro – ‘pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai virszemē speciāli izveidotos iecirkņos, vai uz estakādēm’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 468.–469. lpp.).

Metropole [gr. metropolis < mētēr ‘māte’ + polis ‘pilsēta’] – galvaspilsēta; apgabala vai provinces centrālā pilsēta (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 468. lpp.).

Rakstot un izrunājot latviešu valodā, korekti būtu teikt: Ņujorkas Metropoles opera. Praksē rakstos tiek lietots arī slīpraksts „Ņujorkas Metropolitan opera” – tādējādi norādot, ka tā ir rakstība angļu valodā. Šādā gadījumā izrunā būtu jāsaglabā oriģinālvalodas uzsvars – „Ņujorkas Metro’politan opera”. Nebūtu ieteicams Metropoles operu dēvēt par Metropolitēna operu – tā patiešām nav dzelzceļa, bet pilsētas opera.

 

• Vai pareizi ir atbildīgā persona vai atbildīga persona?

Kā liecina akadēmiskā terminu datubāze (http://termini.lza.lv) termins atbildīgā persona lietojams ar noteikto galotni.

 

• Kā latviski pareizi saukt Power-Point uzstāšanos: slaidrāde vai slīdrāde?

1998. gadā LZA Terminoloģijas komisija pieņēma šādu termina slīdrāde skaidrojumu „Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā. Pievienojot papildu spiežampogas, var mainīt programmā paredzēto slīdu parādīšanas kārtību, parādīt kādu konkrētu slīdu vai pārtraukt slīdu demonstrēšanu”, savukārt 2008. gadā tika nolemts šo procesu saukt par slaidrādi. Pieejams akadēmiskā terminu datubāzē http://termini.lza.lv/. Tā kā praksē sastopami abi Power-Point nosaukumi, priekšroka būtu dodama jaunākajam lēmumam, respektīvi, vārdam slaidrāde.

 

• Vai uz normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā, attiecināma spēkā esība vai spēkā esamība?

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija jau 1990. gadā vārdus esamība un esība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā:

esamība – ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’; esība – ‘pastāvēšana, eksistence’, t.i., ja runa ir par to, ‘kas ir un kas nav’.

Pamatojoties uz šo nozīmes skaidrojumu, attiecinājumā uz normatīvajiem aktiem, ja runa ir par to, vai tie ir spēkā vai nav, lietojams termins spēkā esība, atsakoties no iepriekš lietotās spēkā esamības, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām (Terminoloģijas Jaunumi Nr. 4. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 8. lpp.).

 

• Kā pareizi latviskojams vārds vobleris – reklāmas izvietojuma instruments, kas piekarināms ar (visbiežāk) caurspīdīgu kājiņu?

Vobleris ir (cenas, reklāmas) svārsteklis. (Pieejams: http://termini.lza.lv/)

 

• Kā zinātniski sauc mājvārdus?

Oikonīms – vietvārda paveids, kas nosauc apdzīvotu vietu, piem., Rīga, Bēne, Ragaciems, Ņujorka. Latviešu onomastikā par oikonīmiem pieņemts uzskatīt arī mājvārdus.

Oikodomonīms – vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā), piem., Benjamiņa nams, Tiesu nams, Stūra māja (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2007, 267. lpp.)

 

• Kā latviski nosaukt zīdaiņu apģērbu body (angļu val. arī body shaper, body-suit)? Māmiņas to nosaukušas par bodīšiem. Vai tas ir oficiāli?

Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. sc. ing. Ivars Krieviņš paskaidroja, ka latviešu valodā šis apģērba gabals ir saucams bodijas (mazāk ieteicams torstriko).

Bodija – ‘no elastīgas vai neelastīgas drānas piegriezta augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā, kas vismaz lejas daļā pieder apakšdrēbju kārtai. Parasti tam ir gluds un ciešs augšdaļas piekļāvums figūrai, ko veicina arī pavēderē iestrādātā aizdare’. Šis termins ir apstiprināts LZA TK Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijā 2003.gadā.

 

• Kā pareizi: informācijas tehnoloģijas vai informāciju tehnoloģiju speciālists?

Informācijas tehnoloģija (IT) – ‘zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakara līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu’ (Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca. Dati, datu apstrāde un pārraide. Rīga: Avots, 2001, 244. lpp.). Šī darba veicējs ir informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs (Profesiju klasifikators. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006, 657. lpp.).