Baltijas ceļa 25. gadadienas pasākums Latviešu valodas aģentūrā

Latviešu valodas aģentūra par godu Baltijas ceļa 25.gadadienai 27.augustā organizēja pasākumu „Valoda ir durvis uz kultūru un cilvēkiem”.

Pasākuma laikā bija iespēja iepazīties ar Guntas Kļavas un Dites Liepas sagatavotajiem priekšlasījumiem par Baltijas tautu kopīgo un atšķirīgo valodas ceļu līdz valsts valodas statusam; igauņu, lietuviešu un latviešu identitātes redzējumu: attieksmi pret savas valsts valodu; bija iespēja piedalīties radošajā igauņu-latviešu-lietuviešu valodas darbnīcā Lienes Valdmanes, Martas Balodes, Kertu Kibermanes vadībā; iepazīties ar izveidoto elektronisko igauņu-latviešu vārdnīcu, kā arī gūt ieskatu Latviešu valodas aģentūras izveidotajos materiālos un grāmatās.

Ievadā interesenti un kolēģi noklausījās Latviešu valodas aģentūras direktora Jāņa Valdmaņa uzrunu:

„Atbildot uz jautājumu, kas tas bija, es teiktu – BRĪVĪBAS UN VIENOTĪBAS SIMBOLS. Vēsturē vēl nebijis fakts ne pēc būtības, ne vērienīguma ziņā.

Ja atceramies, tad Baltijas ceļš bija iecerēts, no vienas puses, kā prasība pēc brīvības PSRS vadībai un, no otras puses, brīvības vēlmes apliecinājums Rietumvalstu valdībām un tautām. Un gribas vēl piebilst, Baltijas ceļš bija arī mūsu – trīs Baltijas tautu – varēšanas apliecinājums mums pašiem, apliecinājums spējai vienoties. Visi šie mērķi tika sasniegti, un tas izdevās ļoti pārliecinoši.

Taču BRĪVĪBA un VIENOTĪBA ir jāuztur un jākopj. Brīvību var uzturēt tikai ar vienotību un vienotībā. Bet vienotību savukārt var panākt tikai saziņā un sapratnē. Un tas jau ir valodas jautājums, valodas kā saziņas līdzekļa un domāšanas veida izvēles jautājums.

Kad īsi pirms Baltijas ceļa 25. gadadienas dzirdēju radio raidījumā, ka četri studenti, topošie žurnālisti, stāstīja, kā izbraukuši Baltijas ceļu, lai tiktos ar cilvēkiem šodien pēc daudziem gadiem, un pēc brauciena kā pirmo secinājumu viens no viņiem minēja akūtu nepieciešamību iemācīties krievu valodu, lai saprastos ar igauņiem un lietuviešiem, tad pirmajā brīdī šķita – tāds neizdevies, padumjš jociņš, bet tad sapratu – mūsdienu studentiņš ar padomju laika domāšanu. Tā vietā, lai runātu par nepieciešamību mācīties kaimiņtautu valodas, tādējādi palielinot runātāju skaitu mūsu kaimiņu valodās un saprototies ar kaimiņiem nepastarpināti, lai runātu par Eiropas Savienībā biežāk lietoto valodu apguvi.

Neaizmirsīsim šodien arī, ka Atmoda sākās ar valodas jautājumu, ar diskusijām par nacionālās valodas statusu republikā.

Tāpēc šodien par Baltijas ceļu, Atmodu un valodu.”{smoothgallery gallery= 68}