• Lūdzu paskaidrot, ar kādām nozīmēm pareizi lietojams vārds atgriezt – tikai ar nozīmi ‘atdalīt’ vai arī ar nozīmi ‘atdot’, piemēram, atgriezt riecienu; atgriezt sūtījumu?  

Vārdam atgriezt ir vairākas nozīmes.

Atgriezt¹: 1. Griežot (to, kam ir vītnes), attaisīt, padarīt vaļīgu, vaļīgāku; atskrūvēt. Atgriezt ūdens krānu. Atgriezt skrūvi, uzgriezni. 2. Pagriezt, pavērst atpakaļ. Atgriezt galvu, dzirdot saucienu. 3. Panākt, ka atgriežas (kur). Atgriezt govis atpakaļ aplokā. 4. No jauna ieviest (to, kas bijis), panākt, ka iestājas no jauna. Veltīgi censties atgriezt bijušo.

Atgriezt²: 1. Griežot atdalīt; nogriezt. Atgriezts maizes rieciens. Atgriezt gabalu gaļas. 2. Atšķirt, norobežot (no kā). Atgriezt armijas pulku no divīzijas. Ieslodzītais ir atgriezts no ārpasaules. Plūdi atgriezuši mājas no ciemata. 3. Griežot atvērt, radīt iespēju (ko) atvērt. Atgriezt vēstuli. Atgriezt konservu kārbu. 4. Lietojot griešanai, padarīt neasu. Atgriezt nazi. (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 108. lpp.)

Vārds atgriezt ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’, kas atbilst krievu vārdam вернуть (vernutj), latviešu valodā nav ieteicams.

Atdot atpakaļ izlasīto grāmatu bibliotēkā, nevis atgriezt.

Atdosim naudu atpakaļ laikus, nevis atgriezīsim.

Foto sūtīs atpakaļ, nevis atgriezīs atpakaļ. (Paegle, Dz., Kušķis, J. Kā latvietis runā… Rīga : Zvaigzne ABC, 2002, 29., 30. lpp.)

• Dažkārt, par kaut ko brīnoties, latviešu valodā dzirdam «Neko sev!». Cik pamatots ir šī izsauciena lietojums? 

Neko sev! nav lietots tādā nozīmē, ka cilvēks neko sev nevēlas, piem., es neko sev nevēlos iegādāties, neko sev nevaru aizliegt vai tml. Tas ir tiešs tulkojums un pārcēlums no krievu valodas «Ничегo себе!» («Ņičevo sebe!») ar nozīmi: 1.‘Nekas, nekas nekait, tā puslīdz, var iztikt’ (ja krievu valodā jautā cilvēkam «Kā klājas?»). 2. ‘Nu gan brīnumi, nu gan joki’ u. tml. (par kaut ko brīnoties). Protams, ka tas uzskatāms par kārtējo nevēlamo krievu valodas izteiciena pārcēlumu latviešu valodā, tas nav vajadzīgs un nav popularizējams.

• Vai latviešu valodā pareizi ir teikt «vadoties no likuma» vai «vadoties pēc likuma»? 

Abas šīs izteiksmes latviešu valodā ir nevēlamas. V. Skujiņa šādos gadījumos iesaka lietot: ievērojot likumu; pamatojoties uz likumu; saskaņā ar likumu; pēc likuma. (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 91. lpp.)

• Ar kādu locījumu pareizi lietot darbības vārdu vajadzēt – ģenitīvu vai akuzatīvu? Piemēram, vajag siera vai vajag sieru? 

Ja vārds vajadzēt ir kopā ar vārdiem vairāk, mazāk, tad neapšaubāmi lietojams ģenitīvs. Piemēram, vajag vairāk brīva laika, mazāk darba. Ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: vajag uzņēmības, nevajag naida.

Savukārt jau Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā (Rīga : LPSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, I daļa, 394. lpp.) teikts, ka «ģenitīvs ar verbiem (adverbiālais ģenitīvs) dažos gadījumos var nostāties tādās pašās attieksmēs kā akuzatīvs», piem., vajag siera un vajag sieru. Mūsdienu latviešu valodā pareizas ir abas formas, kaut gan patlaban vairāk izplatīts ir akuzatīvs.

Ja aiz darbības vārda vajag bez objekta ir verbs nenoteiksmē, tad objekts nostājas tikai akuzatīvā, piemēram, vajag nopirkt sieru.