Valsts valodas politika
Latvijas Republikas valsts valoda ir latviešu valoda. To nosaka LR Satversmes 4. pants un Valsts valodas likuma 3. pants.
Latviešu valodas valsts valodas statuss nozīmē, ka tā ir Latvijas Republikas sabiedrības kopējā valoda. Valsts valoda ir sabiedrības saziņas valoda, mācībvaloda, publisko nosaukumu, zīmju un rakstu valoda, iestāžu valoda un darba, darījumu un apkalpošanas valoda. Valsts varas institūciju pienākums ir nodrošināt, lai šāds valsts valodas statuss tiktu īstenots arī dzīvē.
Valsts valodas funkcijas pilnvērtīgi spēj veikt tikai mērķtiecīgi attīstīta, kopta un bagātināta valoda. Tāpēc latviešu valodas kvalitātes mērķtiecīga uzturēšana ir svarīgs mūsu valsts uzdevums, bet valsts valodas politika nepieciešama iekšpolitikas stratēģijas sastāvdaļa.
Valodas politikas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, kā arī ietekmi Latvijas kultūrvidē.
Saskaņā ar Valsts valodas likuma 24. pantu „Valsts nodrošina valsts valodas politikas izstrādi, ietverot tajā latviešu valodas zinātnisku izpēti, aizsardzību un mācīšanu, sekmējot latviešu valodas lomas palielināšanu tautsaimniecībā, kā arī veicinot indivīda un sabiedrības izpratni par valodu kā nacionālu vērtību”.
Pašreizējā valsts valodas politika Latvijā ir formulēta „Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”.
Iepriekšējo gadu valsts valodas politikas dokumenti:
„Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam”.
„Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014. gadam”.
Latviešu valodas ceļš uz valsts valodas statusa iegūšanu
Bagāts materiālu klāsts, kas parāda, kāds bijis latviešu valodas ceļš uz valsts valodas statusa iegūšanu, atrodams latviešu žurnālista un sabiedriskā darbinieka Andreja Cīruļa un viņa domubiedru izveidotajā Trešās atmodas notikumu vēstures mājaslapā www.barikadopedija.lv. Šeit atrodama informācija arī par to, kas, kad un kā sāka šo ceļu uz latviešu valodas statusa atzīšanu un nostiprināšanu: rakstu presē hronoloģisks apkopojums rodams šeit –http://www.barikadopedija.lv/raksti/Latvie%C5%A1u_valoda,_Likums_par_valsts_valodu
Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācija
(European Federation of National Institutions for Language) EFNIL
Latviešu valodas aģentūra kopš 2004. gada ir Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas (EFNIL) dalībiestāde. Šajā organizācijā Latviju pārstāv arī Latvijas Universitātes aģentūra „LU Latviešu valodas institūts”.
Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācija (European Federation of National Institutions for Language, EFNIL) ir neatkarīga starpvalstu institūcija, kas apvieno Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu valodas politikas organizācijas, kas nodarbojas ar valsts jeb oficiālās valodas aizsardzību, valodas kopšanu un valodas politikas izstrādi un/vai īstenošanu. EFNIL nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu institūcijām, kā arī veicina Eiropas Savienības oficiālo valodu izpēti un izstrādā vienotu pieeju dzimtās valodas un svešvalodu apguvei, lai nodrošinātu valodu un kultūru dažādības saglabāšanu.
Eiropas Nacionālo valodas institūciju federāciju izveidoja dalībinstitūcijas Ģenerālajā asamblejā 2003. gada 14. oktobrī Stokholmā.
Katru gadu rudenī EFNIL organizē konferenci un ikgadējo Ģenerālo asambleju, kas notiek kādā no dalībinstitūciju valstīm. Konferences ir tematiskas, veltītas valodas politikas plānošanai un īstenošanai Eiropas Savienības u.c. valstīs. Ģenerālā asambleja savukārt izskata organizatoriskus jautājumus, apstiprina EFNIL budžetu un darba programmu nākamajam gadam, kā arī ievēl Rīcības komiteju.
Ļubļana, 2023
20. ikgadējā EFNIL konference „Cilvēkiem cilvēku radīts: tiešsaistes vārdnīcas, valodu portāli un valodu lietotāju loma” (By the People, for the People: Online Dictionaries, Language Portals, and the Role of Language Users) notika Ļubļanā (Slovēnijā) 2023. gada 11.–13. oktobrī. Konferenci rīkoja Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācija (European Federation of National Institutions for Language) un Frana Ramovša Slovēņu valodas institūts (Fran Ramovš Institute of the Slovenian Language). Konferences programma un nolasītie referāti pieejami: https://efnil.org/conferences/2023-ljubljana/
Viļņa, 2022
19. ikgadējā EFNIL konference „Valoda un migrācija” (Language and Migration) notika Viļņā (Lietuvā) 2022. gada 11.–13. oktobrī. Konferenci rīkoja Lietuviešu valodas institūts (The Institute of the Lithuanian Language) un Lietuviešu valodas valsts komisija (State Commission of the Lithuanian Language). Konferences programma un nolasītie referāti pieejami: http://www.efnil.org/conferences/vilnius-2022
Konferencē ar referātu „Imigrantu un patvēruma meklētāju lingvistiskā integrācija Latvijā: status quo un paredzamie izaicinājumi” (Linguistic integration of immigrants and asylum seekers in Latvia: status quo and prognosed challenges) uzstājās LU profesore Ina Druviete un LU emeritētais profesors Jānis Valdmanis.
Cavtata, 2021
18. ikgadējā EFNIL konference „Valsts valodas institūciju nozīme digitālajā laikmetā” (The Role of National Language Institutions in the Digital Age) notika Cavtatā (Horvātijā) 2021. gada 06.–08. oktobrī. Konferenci rīkoja Horvātu valodas un lingvistikas institūts (The Institute of Croatian Language and Linguistics). Konferences programma un nolasītie referāti pieejami: http://www.efnil.org/conferences/dubrovnik-2020
Tīmekļseminārs, 2020
Koronavīrusa pandēmijas ierobežojumu dēļ izņēmuma kārtā rīkotais tīmekļseminārs „Valoda koronavīrusa krīzes laikā” (Language in the corona crisis) notika 2020. gada 30. septembrī un 1. oktobrī. Programma un nolasītie referāti pieejami: http://www.efnil.org/conferences/webinar-2020
Konferenci rīkoja Igaunijas valodas institūts (Eesti Keele Instituut), Igauņu valodas padome (Eesti Keelenõukogu), Izglītības un zinātnes ministrija (Haridus- ja Teadusministeerium), Tallinas dome (Tallinna Linnavalitsus), Dzimtās valodas biedrība (Emakeele Selts) un Eiropas komisijas tulkošanas ģenerāldirektorāts. Konferences programma un nolasītie referāti pieejami: http://efnil.org/conferences/tallinn-2019
Amsterdama, 2018
16. ikgadējā EFNIL konference „Valodas variēšanās: valodas sarežģītības palielināšanās un izaicinājums valodas politikai Eiropā” (Language variation: a factor of increasing language complexity and a challenge for language policy within Europe) notika Amsterdamā 2018. gada 10.–12. oktobrī.
Konferenci rīkoja Nīderlandiešu valodas savienība (NederlandseTaalunie) un Nīderlandiešu valodas institūts (Instituut voor de Nedelandse Taal). Konferences programma, nolasītie referāti un fotogrāfijas pieejami: http://efnil.org/conferences/amsterdam-2018
Mannheima, 2017
15. ikgadējā EFNIL konference „Nacionālās valodas institūcijas un nacionālās valodas” (National language institutions and national languages) notika Mannheimā 2017. gada 5.–6. oktobrī.
Konferenci rīkoja Vācu valodas institūts. Konferences programma un fotogrāfijas pieejamas: http://www.efnil.org/conferences/mannheim-2017
Konferencē ar referātu „The role of national language policy institutions in implementation of Law on Official State Language in Latvia” uzstājās LVA direktors Jānis Valdmanis un LU profesore Ina Druviete.
Varšava, 2016
14. ikgadējā EFNIL konference „Stereotipi un lingvistiskie aizspriedumi Eiropā” (Stereotypes and linguistic prejudices in Europe) notika Varšavā 2016. gada 20.–21. septembrī.
Konferenci rīkoja Polijas Akadēmija. Konferences programma un fotogrāfijas pieejamas: http://www.efnil.org/conferences/warsaw-2016
Konferencē nolasītie referāti publicēti rakstu krājumā, tas pieejams šeit: http://www.efnil.org/documents/conference-publications/warsaw-2016/EFNIL%202016%20Warsaw.pdf
Helsinki, 2015
13. ikgadējā EFNIL konference „Valodas lietojums valsts pārvaldē – teorija un prakse Eiropas valstīs” (Language use in public administration – theory and practice in the European states) notika Helsinkos 2015. gada 7.–9. oktobrī.
Konferenci rīkoja Somijas valodu institūts. Konferences programma un fotogrāfijas pieejamas: http://www.efnil.org/conferences/13th-annual-conference-helsinki
Konferencē nolasītie referāti publicēti elektroniski: http://www.efnil.org/conferences/13th-annual-conference-helsinki/proceedings
Florence, 2014
12. ikgadējā EFNIL konference „Valodu lietojums universitātē studiju procesā un pētniecībā: pagātne, tagadne, nākotne” (Language use in University Teaching and Research – Past, Present and Future) notika Florencē 2014. gada 27.–28. septembrī.
Florences rezolūcija Par valodu lietojumu studiju procesā un pētniecībā universitātēs
Viļņa, 2013
Konference, veltīta tulkošanas un tekstu interpretācijas jautājumiem Eiropā (11. ikgadējā konference Translation and Interpretation in Europe) 2013. gada 27.–28. septembrī notika Viļņā, jo 2013. gadā otrajā pusē Lietuvas Republika īstenoja Eiropas Savienības prezidējošās valsts funkcijas.
Vienlaikus ar EFNIL dalībinstitūciju tikšanos Lietuviešu valodas institūts Eiropas Valodu dienas kontekstā organizēja arī konferenci „Vienoti daudzveidībā – valodas mobilitātei, darba vajadzībām un pilsonībai” (25.−26.09.2013.).
Budapešta, 2012
2012. gada 24.–25. oktobrī Budapeštā (Ungārijā) notika Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas gadskārtējā 10. konference „Problēmjautājumi leksikas attīstībā multilingvālajā Eiropā” (Lexical Challenges in Multilingual Europe). Konferences diskusijās tika pieņemta Budapeštas rezolūcija par leksikas resursu un tehnoloģiju izaicinājumiem daudzvalodu Eiropā, lai sekmētu bilingvālo digitālo vārdnīcu attīstību un pieejamību, veicinātu inovatīvu leksikas apstrādes tehnoloģiju attīstību.
Budapeštas rezolūcija Par leksikas resursu un tehnoloģiju izaicinājumiem daudzvalodu Eiropā.
Londona, 2011
9. ikgadējā EFNIL conference „Valodu apguve izglītībā un tās loma multilingvālas Eiropas izveidē” (The Role of Language Education in Creating a Multilingual Europe) notika Londonā (Lielbritānijā) 2011. gada 25.–26. oktobrī.
Saloniki, 2010
2010. gada 2.–4. novembrī Salonikos (Grieķijā) notika 8. gadskārtējā EFNIL konference „Valoda, valodas un jaunās tehnoloģijas: informācijas komunikācijas tehnoloģijas valodu pakalpojumos (valodas tehnoloģijas, valodas un internets, digitālie plašsaziņas līdzekļi un valodu apguve)” (Language, Languages and New Tehnologies: ICT in the Service of Languages).
Pasaulē apmēram divas trešdaļas interneta lietotāju ikdienā angļu valodu neizmanto, tomēr lielākā daļa interneta avotu un informācijas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir tikai angļu valodā. Tāpēc valodu daudzveidības jautājums arvien aktuālāks kļūst ne tikai ikdienas saziņā, bet arī elektroniskajā vidē.
Dublina, 2009
2009. gada 4.–6. aprīlī Dublinā (Īrijā) notika 7. gadskārtējā EFNIL konference „Oficiālās (valsts) valodas attieksmes ar minoritāšu un reģionālajām valodām Eiropā” (The Relationship between Official Languages and Regional and Minority Languages in Europe).
Konferences darba sesiju laikā tika aplūkoti arī tādi Latvijas valodas politikā nozīmīgi jautājumi kā:
- valodu koeksistences teorija juridiskajā un sociolingvistiskajā aspektā,
- valodas politikas prakse un problēmas Eiropas valstīs,
- aktualitātes valsts valodas attieksmēs ar minoritāšu un reģionālajām valodām dažādās valstīs,
- Eiropas valodu monitoringa nepieciešamība un īstenošanas iespējas,
- jautājums par efektīvas sadarbības iespējām starp Eiropas Savienības institūcijām valodas politikas jomā.
Dublinas deklarācija Par oficiālo valodu un reģionālo un minoritāšu valodu attiecībām Eiropā.
Lisabona, 2008
Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas (EFNIL) 6. gadskārtējā konference „Valodas lietojums uzņēmējdarbībā Eiropā” (Language Use in Business and Commerce in Europe) notika 2008. gada 12.—14. novembrī Lisabonā (Portugālē).
Lisabonas rezolūcija Par valodu lietošanu uzņēmējdarbībā un komercdarbībā Eiropā.
Rīga, 2007
2007. gadā 12.—13. novembrī Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) Ģenerālā asambleja un gadskārtējā konference (5.) notika Rīgā. To organizēja Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar Valsts prezidenta Valsts valodas komisiju. Šīs konferences temats bija „Eiropas Savienības un tās dalībvalstu valodas politika” (European and natioanl Language Policies).
Viena no problēmām, kas tika aktualizēta konferences laikā, bija valodu konkurence, kuras spilgtākais piemērs ir angļu valodas arvien pieaugošā loma uzņēmējdarbības vidē, izglītībā un zinātnē, kas neapšaubāmi vājina un apdraud pārējo valstu valodu pozīcijas. Šī problēma ir aktuāla visā Eiropā, īpaši ES dalībvalstīs ar salīdzinoši nelielu runātāju skaitu (zviedru, somu, dāņu, latviešu, lietuviešu, igauņu, slovāku, slovēņu, maltiešu u.c. valoda).
Otra problēma, kas tika aktualizēta konferences laikā, ir arvien pieaugošā iedzīvotāju migrācija un mobilitāte Eiropas Savienībā, kas rada jaunus izaicinājumus valodas politikā – kā nodrošināt ieceļojušo iedzīvotāju integrāciju un iespēju sazināties valsts oficiālajā valodā. Tāpēc ir būtiski izveidot tādu valodas politiku, kas veicinātu ne tikai plašāk lietoto valodu apguvi, bet saglabātu un attīstītu arī t.s. „mazo” valodu lietošanu, jo apdraudējums vienai no nelielajām Eiropas valodām nozīmē apdraudējumu arī citām, un, tikai izveidojot vienotu valodas politiku, ir iespējams cīnīties pret ekonomiski spēcīgāko valodu dominēšanu. Tomēr, tā kā valodas situācija dalībvalstīs ir atšķirīga, ir grūti izstrādāt universālus ieteikumus valodu aizsardzībai, tāpēc valsts politika tomēr vislabāk var tikt izprasta un plānota katras atsevišķās valsts līmenī.
Rīgas rezolūcija Par nacionālo un Eiropas valodu politiku.
Madride, 2006
4. gadskārtējā konference notika 2006. gadā 19.—21. novembrī Madridē (Spānijā). Tās tēma „Pluricentriskas valodas multilingvālā Eiropā” (Pluricentric Languages in Multilingual Europe).
Brisele, 2005
2005. gada 24.—25. novembrī uz ikgadējo konferenci „Daudzvalodīgi eiropieši – svešvalodu apguve un valodas politikas” (Plurilingual Europeans – Foreign Language Learning and Language Politics) Briselē (Beļģijā) bija ieradušies 40 pārstāvji no 26 valstīm (no katras valsts ļauts piedalīties ne vairāk par diviem oficiālajiem pārstāvjiem).
Uzskatot par būtisku Eiropas lingvistiskās un kultūras diversitātes saglabāšanu un atbalstot svešvalodu apguvi, EFNIL 2005. gada 25. novembrī apsprieda Briseles deklarāciju par valodu apguvi. Deklarācijas pamatā ir princips, ka Eiropas Savienība ir strauji augoša informācijas sabiedrība un tai ir nepieciešama drošība un garantijas lingvistiskajai diversitātei, kas ir Eiropas kultūras daudzveidības pamats. EFNIL dalībnieki atbalstīja ne tikai katrs savas valsts (oficiālās) valodas apguvi un lietošanu, bet arī vēl citu Eiropas valodu apguvi. Mērķis ir vairākvalodīgi pilsoņi multilingvālā Eiropā. Lai šo mērķi sasniegtu, tika izstrādāti konkrēti ieteikumi.
Briseles deklarācija Par valodu apguvi.
Parīze, 2004
2. EFNIL konference tika organizēta Parīzē (Francijā) 2004. gada 8.–9. novembrī.
Stokholma, 2003
Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācija (EFNIL) dibināta 2003. gadā Stokholmā (Zviedrijā). Tā ir Eiropā lielākā organizācija, kas apvieno institūcijas, kuras atbildīgas par valsts (oficiālo) valodu attīstību Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Pirmā Ģenerālā asambleja un konference notika 2003. gada 13.—14. oktobrī Stokholmā. Konferencē aplūkoti divi pamatjautājumi: „Valodas lietojuma jomas, valodas plānošana un nacionālās valodas” (Linguistic Functional Domains, Language Planning and National Languages) un „Valodas likumdošana un nacionālās valodas” (Language Legislation and National Language).
